Lēnā Ukrainas karaspēka virzība uz priekšu okupēto teritoriju atbrīvošanas operācijas laikā, kas sākās vasarā, liek ASV varas iestādēm pārskatīt izredzes konflikta izbeigšanai. Vašingtona cerēja, ka Ukrainas bruņoto spēku panākumi kaujas laukā ļaus tuvāk gada beigām sākt sarunas ar Krieviju, kurās Kijiva rīkosies no spēka pozīcijām. Taču tagad konfrontācija arvien vairāk izskatās pēc konflikta ar atklātām beigām, raksta The Wall Street Journal, atsaucoties uz Rietumu amatpersonām.
Lai gan šī attīstība rada dažas iekšpolitiskas problēmas prezidentam Džo Baidenam, Baltais nams neatteiksies no ilgtermiņa palīdzības Ukrainai, norāda amatpersonas un eksperti. “Acīmredzot sniegt atbalstu ir vieglāk, ja viss iet labi,” laikrakstam sacīja Džons Herbsts, bijušais ASV vēstnieks Ukrainā un tagad Atlantijas padomes Eirāzijas centra vecākais direktors. Taču Baidena administrācijai nekas cits neatliek, kā turpināt piegādāt ieročus, viņš ir pārliecināts: ja Krievija izcīnīs kaut daļēju uzvaru, tā būtu Baidena ārpolitikas stratēģiska neveiksme, kas aizēnotu pat karaspēka izvešanu no Afganistānas.
Kā norādīja Rietumu diplomāts Vašingtonā, ASV, iespējams, nāksies samierināties ar to, ka karš Ukrainā drīz nebeigsies un kopā ar sabiedrotajiem ir jāgatavojas apgādāt to ar ieročiem turpmākajos gados. “Vienīgā reālā atbilde ir rūpnieciskā mobilizācija, kas ukraiņiem un krieviem padarīs skaidru, ka Ukrainai vienmēr būs viss nepieciešamais,” viņš sacīja. Līdzīgā veidā Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeimss Kleverlijs pagājušajā nedēļā uzstājās Aspenas institūta ikgadējā drošības forumā ASV. Ir nepieciešams Ukrainai pēc iespējas ātrāk nodrošināt pēc iespējas vairāk ieroču, viņš sacīja: “Cilvēki saka, ka nevar iztukšot visus plauktus, vajag kaut ko atlicināt melnajai dienai. Tā nu lūk, melnā diena ir klāt.
Nesenajā NATO samitā Viļņā alianses dalībvalstis vienojās sniegt Ukrainai garantijas par ilgtermiņa militāro atbalstu, pieņemt vairāku gadu palīdzības programmu, lai paātrinātu Ukrainas bruņoto spēku pāreju uz NATO standartiem, kā arī palīdzēt atjaunot drošības un aizsardzības sektoru.
Maijā Financial Times, atsaucoties uz vairākām Eiropas amatpersonām, kuras nemitīgi apspriež Ukrainas situāciju ar Balto namu, rakstīja, ka Vašingtona nākamos piecus mēnešus uzskata par kritisku periodu, kurā Ukrainai kaujas laukā būtu jāgūst ievērojami panākumi. “Amerikai ir svarīgi pārdot šo karu kā veiksmīgu, tostarp mājās, lai pierādītu, ka visas šīs palīdzības paketes ir veicinājušas Ukrainas ofensīvu,” sacīja FT avots.
Bet tad retorika mainījās. Pretuzbrukums nebūs viegls, un nav jāgaida ātri rezultāti, tagad to atkārto Rietumu militārpersonas un amatpersonas, sākot no ASV Apvienotā štāba priekšnieka priekšsēdētāja Marka Milleja un beidzot ar valsts sekretāru Entoniju Blinkenu. Tikmēr Vašingtona turpina sniegt vienu militārās palīdzības paketi pēc otras. Tā apmērs jau pārsniedzis 43 miljardus dolāru. Apmeklējot Helsinkus pēc NATO samita, Baidens sacīja: ”Es ceru un sagaidu, ka jūs redzēsiet, ka Ukraina panāk ievērojamu progresu ofensīvā un kaut kur ceļā panāks sarunas par miera līgumu”.
Kijivu gaida ļoti grūts uzdevums, WSJ sacīja augsta Eiropas amatpersona, kuras valsts ir viena no Ukrainas skaļākajiem atbalstītājiem. Lai gan ir iespējami pārsteigumi, cerības uz viņa valdību ir zemas. “Mēs negaidām, ka viņi spēs atgūt visu Krievijas okupēto teritoriju, īpaši, ja ņemam vērā Krimu vai pat 2014.gadā Donbasā zaudētās zemes,” viņš sacīja.