Kremlis atteicies no ofensīvas plāniem Ukrainā šajā pavasarī pēc tam, kad Krievijas armijai šī gada pirmajos mēnešos neizdevās panākt ievērojamu progresu. Tā vietā Krievija nolēma koncentrēties uz aizsardzību, lai mēģinātu ierobežot gaidāmo Ukrainas bruņoto spēku ofensīvu, kuras iespējamais mērķis būs pārgriezt sauszemes koridoru uz Krimu, raksta Bloomberg, atsaucoties uz saviem avotiem.
Materiālā atzīmēts, ka Maskava reģioniem izvirzījusi uzdevumu Krievijas armijā savervēt vēl 400 000 līgumkaravīrus Ar šādu soli Kremlis cer izvairīties no jauna mobilizācijas viļņa, jo iepriekšējais izraisīja krievu aizplūšanu uz ārzemēm un samazināja atbalstu karam Krievijas sabiedrībā.
Varas iestādes baidās no otrā mobilizācijas viļņa pirms 2024. gada prezidenta vēlēšanu kampaņas, kurā Putins plāno pretendēt uz pārvēlēšanu uz piekto termiņu. Tajā pašā laikā amatpersonas šaubās par uzdevuma izpildi, savervēt 400 000 līgumkaravīrus.
Arī Rand Corp analītiķe Dara Masikota šādu uzdevumu uzskata par neiespējamu . Viņasprāt, Krievijas armijā brīvprātīgi pievienosies tikai “atgrūsti patrioti” jeb nabadzīgākie iedzīvotāju slāņi, taču arī ar viņiem Kremlis diez vai varēs cerēt uz panākumiem kaujas laukā.
