Uzsākot karu Ukrainā, Vladimirs Putins sasniedza rezultātus, kas ir tieši pretrunā viņa izvirzītajiem mērķiem. Ar nodomu parādīt pasaulei lielu spēku, viņš padarīja Krieviju par atstumtu valsti. Cenšoties nepieļaut NATO paplašināšanos, viņam izdevās panākt, lai uz dalību aliansē pieteiktos sākotnēji neitrālās Somija un Zviedrija un drīzumā Krievijai būtu 1300 kilometru gara robeža ar kādu NATO valsti. Ar nodomu iznīcināt “brūkošos kolektīvos Rietumus”, viņš tos sapulcināja vēl spēcīgāk nekā aukstā kara laikā. Cenšoties apvienot Ukrainu ar Krieviju, viņš to atgrūda vismaz uz gadu desmitiem. Krievijas pacelšana no ceļiem, iegrūda to haosā, iedragāja ekonomiku, apvērsa tās attīstību, izraisīja aptuveni miljona cilvēku bēgšanu.
Taču izrādās, ka Putins zaudē vēl vienā frontē – neredzamajā. Ar savu rīcību VDK virsnieks, kurš savulaik dienējis VDR, deva graujošu triecienu Krievijas specdienestu operācijām ārvalstīs. Pēdējā gada laikā tie ir cietuši vairāk postījumu nekā jebkad kopš aukstā kara beigām, raksta The Washington Post (WaPo) saskaņā ar ar Rietumu izlūkdienestu un valdības amatpersonu saziņas rezultātiem. Pēc viņu domām, zaudējumu apmēri bija liels pārsteigums Krievijas izlūkdienestiem un ļoti iedragāja to spēju veikt ietekmes operācijas Eiropā, uzturēt sakarus ar aģentiem, principā uzturēt aģentu tīklus un apgādāt Kremli ar svarīgu informāciju, t.sk. par Rietumu līderu vēlme turpināt sniegt militāro palīdzību Ukrainai.
“Pasaule Krievijas izlūkdienestiem ir ļoti mainījusies,” saka Somijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Antti Pelttari. Pēc viņa teiktā, “viņu spējas tika nopietni iedragātas” masveida spiegu, tostarp diplomātiskā aizsegā strādājošo, izraidīšanas, aģentu aizturēšanas un naidīgākas atmosfēras dēļ Eiropā.
Turklāt ir palīdzējusi pastiprināta sadarbība starp izlūkdienestiem Eiropā un ar ASV, WaPo sacīja amatpersonas. Piemēram, pirms Ukrainas kara sākuma dažas Eiropas valstis kritizēja Vāciju par to, ka tā neuztvēra Krievijas draudus pietiekami nopietni; tagad situācija ir mainījusies, pagājušā gada nogalē vācieši veica operāciju, lai Federālajā izlūkošanas dienestā (BND) identificētu “kurmi”, kas izrādījās augsta ranga virsnieks. Un janvārī ASV palīdzēja Vācijai aizturēt ar viņu kontaktējošos vācieti, kurš nodeva slepenus datus FSB.
Redzot sarežģīto situāciju, kādā nokļuvuši Krievijas izlūkdienesti, CIP un FIB nolēma izmantot brīdi un sāka aktīvi dalīties izlūkdatos ar saviem Eiropas kolēģiem, norāda WaPo avoti. Zviedrija, Norvēģija un vairākas citas valstis ziņoja par ASV palīdzību GRU (Ģenerālštāba galvenā direktorāta – Krievijas militārā izlūkdienesta) darbinieku arestos un cīņā pret izlūkdienestiem.
Turklāt FSB un GRU šobrīd lielā mērā ir noraizējušies par problēmām Ukrainas frontē, ko cita starpā izraisījušas viņu katastrofālās kļūdas, gatavojoties iebrukumam.
Pēc Rietumu izlūkdienestu augstāko amatpersonu teiktā, Krievija mēģina atjaunot savās vēstniecībās Eiropā izlūkdienestu darbiniekus. Lielbritānijas pretizlūkošanas MI5 direktors Kens Makkolums pagājušajā gadā paziņoja, ka valdība “valsts drošības apsvērumu dēļ ir noraidījusi vairāk nekā 100 diplomātisko vīzu pieteikumus no Krievijas” kopš 2018. gada, kad Londona izraidīja 23 Krievijas par spiegošanu aizdomās turētos, reaģējot uz Sergeja Skripaļa saindēšanās mēģinājumu.
Cenšoties atjaunot izlūkošanas tīklus, Krievijas izlūkdienesti veic pasākumus, no kuriem iepriekš nav izdevies izvairīties un kas palielina viņu darbinieku atklāšanas iespējamību. “Krievijas aģentūru riska apetīte pieaug, dažos gadījumos šķiet, ka tās rīkojas aiz izmisuma,” WaPo sacīja FIB pretizlūkošanas virsnieks. Piemēram, viņi sūta darbiniekus, kas izraidīti no vienas Eiropas valsts uz citu, cerot uz nekonsekvenci dažādu specdienestu darbībā. “Mums nav ilūziju, protams, krievi mēģinās” atjaunot savus spiegu tīklus Eiropā, saka augsta ranga Rietumu izlūkdienesta amatpersona. Bet viņa valsts un citi tagad apmainās ar informāciju par izraidāmajiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pēc viņa teiktā, viņam nav zināms neviens veiksmīgs gadījums, kad Krievija varētu nomainīt uzņemošo valsti pret spiegu.
Maskava arī mēģina nosūtīt jaunus darbiniekus uz Eiropu, izmantojot lielās bēgļu plūsmas, taču viņiem nav tādas aizsardzības un priekšrocību, kādu saņem diplomātiskā aizsegā strādājošie aģenti. Turklāt viņiem var pietrūkt pieredzes, apmācības un informācijas avotu, salīdzinot ar tiem, kuri jau ir pasludināti par persona non grata, norāda Rietumu amatpersonas.
Zināms arī par “nelegālo imigrantu” mēģinājumiem iekļūt Eiropas struktūrās no citām valstīm – Krievijas aģentiem, kuri tur ilgstoši veduši parasto pilsoņu dzīvi.
Pagājušajā gadā Amsterdamas lidostā pasažieris ar Brazīlijas pasi apgalvoja, ka ir iekārtojies par stažieri Starptautiskajā Hāgas krimināltiesā (ICC). Faktiski saskaņā ar Rietumu amatpersonām un tiesas dokumentiem tas bija GRU darbinieks Sergejs Čerkasovs, kurš pirms vairāk nekā desmit gadiem tika nosūtīts uz Brazīliju. Viņš tur dzīvoja ar viltotiem dokumentiem, bet varēja studēt Dublinas Trīsvienības koledžā un Džona Hopkinsa universitātes Starptautisko studiju skolā. Viņš patiešām ieguva darbu kā praktikants ICC, kas jo īpaši izmeklē Krievijas kara noziegumus Ukrainā.
Nīderlande viņu deportēja uz Brazīliju, kur viņš pašlaik izcieš cietumsodu par vairākām apsūdzībām, tostarp viltošanu.
Decembrī Vācijas varas iestādes aizturēja Karstenu Linki, kurš BND strādāja par elektroniskās izlūkošanas nodaļas vadītāju un 2022.gadā tika iecelts par iekšējās drošības dienesta vadītāju. Otrajā amatā viņam izdevās strādāt neilgu laiku, taču viņam bija pieejami 6000 BND darbinieku, tostarp slepeno aģentu, kartotēkas.
Viens no Rietumu izlūkdienestiem (Vācijas pārstāvji to nenosauc) informēja Berlīni, ka atradis BND dokumentus Krievijas specdienestos. 2022. gada septembrī sākās “kurmja” meklēšanas operācija, kas ātri vien noveda pie Linka.
Viņa kontaktpersona Arturs Ellers, kura vecāki 90. gadu sākumā. pārcēlies no Krievijas uz Vāciju, tirgojies ar dimantiem un dārgmetāliem un daudz ceļojis pa pasauli, pērn viņam bijuši aptuveni 100 braucieni. Viņš bieži apmeklēja Maskavu. Iepriekš tika ziņots, ka Linke un Ellers satikās 2021. gadā Bavārijā, kur viņi abi dzīvoja, futbola pasākumā (BND darbinieks brīvprātīgi trenēja jauniešu futbola komandu). Taču WaPo avoti norādīja, ka saskaņā ar jaunāko informāciju viņus varētu būt iepazīstinājis kāds galēji labējās partijas Alternatīva Vācijai biedrs (ko aktīvi atbalstīja Krievijas varas iestādes).
Ellers ar ģimeni uz Ziemassvētku brīvdienām lidoja pie sievas radiem Floridā, un tur FIB darbinieki viņam ķērās klāt nopietni, izveidojot pastāvīgu novērošanu. Kad viņš janvārī gribēja lidot uz Vāciju, viņš tika aizturēts lidostā, un pratināšanas laikā Ellers pastāstīja par saviem sakariem ar Linki un FSB. Tiesa, pēc viņa teiktā, viņš uzskatījis, ka, nododot dokumentus no Linkes Maskavā, palīdzot BND.