Lai atbildētu uz šo jautājumu, kas kļuva par diskusiju tēmu, militārie eksperti pulcējās Vašingtonas Atlantijas padomē.
Kā piespiest Putinu mainīt domāšanu un samierināties ar turpmākas agresīvas impērijas politikas neiespējamību pēc asiņainā kara gadu? Atbildot uz šo jautājumu, bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors, atvaļinātais ģenerālis Deivids Petreus uzsver, ka “sauszemes tilta” pārgriešana Hersonas apgabalā Ukrainas pretuzbrukuma rezultātā noteikti ir nepieciešama, taču ar to nepietiks.
Deividam Petreusam ir liela militārā pieredze, viņš 2010.-2011.gadā ir bijis Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) un ASV spēku Afganistānā (USFOR-A) komandieris, kā arī daudznacionālo spēku komandieris Irākā 2007.-2008.gadā, viņš ir pārliecināts par militāro nepieciešamību “likvidēt atlikušo Krimas tilta daļu”. “Ja paskatās uz karti un salīdzina to ar vidēja darbības rādiusa precīzijas vadāmās munīcijas diapazonu, kas jau ir piegādāts Ukrainai (kas ir 150 kilometri), apgalvo ģenerālis, jūs redzēsiet, ka tas vēl neapdraud visus ienaidniekus. bāzes, štābus un lidlaukus Krimā. Tiklīdz tie visi tiks pakļauti uzbrukumam un tiks pārgriezts sauszemes “tilts”, kā arī tilts pāri šaurumam, būs jābloķē prāmju un kuģu pieejas, kuras tradicionāli atbalstīja pussalu līdz tilta celtniecībai” Šajā gadījumā Krimas atgriešana būtu bijusi veiksmīga un pēc iespējas bezasins, bez smagām un postošām uzbrukuma operācijām. Citiem vārdiem sakot, pussalai “jābūt pilnībā izolētai” – tāpat kā pašam Putina režīmam.
“Nav šaubu par nepieciešamību nodrošināt Ukrainu ar Rietumu lidmašīnām,” uzskata bijušais CIP direktors. “Tāpat kā liela attāluma precīzi vadāmas munīcijas piegādē.” Deivids Petreus uzsver, ka grūtības sagādā ne tik daudz politiska lēmuma pieņemšana, bet gan jautājumu risināšana “ar sistēmu uzturēšanu, rezerves daļu un munīcijas piegādi, degvielu. Tieši to dara īpašais štābs, kas atrodas Vācijā. Darbība bieži vien ir grūtāka nekā pati piegādes ķēde, un tas viss ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu, ka līdz maijam vai jūnija sākumam Ukraina ir gatava pretuzbrukumam, kas pārcirtīs sauszemes tiltu uz Krimu.
Precizējot savu nostāju par lidmašīnām, Petreus uzsver, ka pāreja uz Rietumu lidmašīnām ir tehnoloģiski neizbēgama diezgan īstermiņa vēsturiskā perspektīvā: ”No Austrumu bloka lidmašīnām, iznīcinātājiem MiG-29 un citiem nav daudz palicis pāri. Tās gandrīz nekur nav pieejamas, jo padomju bloks, kas atrodas vistālāk austrumos, jau sen ir pazudis. Arī Ukrainā beidzas lidmašīnas un to rezerves daļas. Tā sauktā “kanibalizācija” (nodarbināto lidmašīnu demontāža rezerves daļām tām, kas joprojām darbojas) ir tikai ļoti īslaicīgs risinājums. Tagad Kijivā burtiski ir vairāk pilotu nekā lidmašīnu. To pašu var teikt par lidmašīnu mehāniķiem.
“Mums ir jārīkojas agresīvāk, lai sniegtu Ukrainai tai nepieciešamo militāro palīdzību,” sacīja atvaļinātais ģenerālis Veslijs Klārks, ASV un NATO sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā no 1997. līdz 2000. gadam ar militāru pieredzi Balkānos, kur viņš vadīja sabiedroto operāciju Kosovā.
“Tā vietā, lai gaidītu un retroaktīvi reaģētu uz katru krievu soli: “Redziet, viņi mobilizē kājniekus! Steidzami atsūtiet mums pretkājnieku līdzekļus!” “Mums jābūt soli priekšā,” saka ģenerālis Klārks. Mums pašiem ir jānosaka, kā mēs gribam redzēt kauju, lai tās iznākums būtu tāds, kāds mums ir vajadzīgs, lai mēs varētu beigt karu ar veiksmīgām sarunām no izdevīgas pozīcijas. Tas mums nozīmē vajadzību pēc vadības un virzības uz priekšu intelektuālajā procesā.
Militāristi ir nobažījušies par Ukrainai piegādāto ieroču pārmērīgo dažādību. Tiek uzskatīts, ka Kijivā pašlaik tiek izmantotas 12 galvenās Rietumu ieroču platformas, kurās tiek izmantotas četras dažādas munīcijas klases. Tam ir gan objektīvi, gan subjektīvi iemesli, “saistīti ar politiskiem centieniem, ar valstu stratēģisko politiku”, saka Veslijs Klārks. Francija, protams, nevēlas, lai ASV būtu veto tiesības Dassault Rafale iznīcinātāju izmantošanai kaujas jomā. ES nevēlas zaudēt augsto tehnoloģiju investīciju iespējas Eurofighter Typhoon, lai gan šī mašīna ir ceturtā, nevis piektā paaudze … Mūs nevajadzētu atkal un atkal ieraut šajos strīdos,” brīdina ģenerālis.
Atvaļinātais Austrālijas armijas ģenerālmajors Miks Raiens, Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperts, piebilst: “Uzvara šajā karā tiks balstīta ne tikai uz Rietumu atbalstu, bet arī uz Ukrainas tautas asinīm un upuriem. Tātad mums ir ļoti spēcīga cilvēciska prasība. Ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk sniegt maksimālu palīdzību.”
“Rietumiem ir jāpaliek vienotiem un stingriem, atbalstot Ukrainu,” Austrālijas kolēģim piekrīt atvaļinātais ģenerālis Riks Hiljērs, Kanādas Aizsardzības spēku (CDS) štāba priekšnieks 2005.–2008. gadā un Kanādas armijas štāba priekšnieks. 2003. -2008. Hiljērs atzīst: “Dažreiz es uztraucos par Rietumu frontes vienotību un spēku, kad dzirdu strīdus starp karojošām grupām, kas tagad notiek katru dienu Kongresā, un ne tikai tajā.”
Iespējams, tāpēc ģenerālis Veslijs Klārks uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi “efektīvi runāt ar savas valsts sabiedrību, lai palīdzētu cilvēkiem saprast, kas šodien ir likts uz spēles: izskaidrot, kāpēc atbalsts Ukrainai ir vitāli svarīga Rietumu interese. Galu galā tā ir tālu no kārtējās vēlēšanu kampaņas. Tas kļūst mazliet kā spriedzes palielināšanās pirms Otrā pasaules kara, tikai tagad Ķīnai un Krievijai ir kodolieroči. Nav iespējams izvēlēties, vai mums būs pretī Krievija vai Ķīna: ASV un Rietumi stāsies pretī gan Krievijai, gan Ķīnai. Abas lielvaras nav vienisprātis par to, kā darbojas pēckara pasaule. Abas valstis vēlas to atkal sadalīt un atgriezties agrākajā 19. gadsimta varas politikas laikmetā. Pēc Otrā pasaules kara, pēc aukstā kara, mēs varējām izveidot pasaules sistēmu, kas veicināja strīdu mierīgu izšķiršanu, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem. Visai šai kārtībai šodien iebilst Krievija un Ķīna,” sacīja Klārks.
NATO vienotība, ko Riks Hiljers raksturo kā “bezprecedenta”, būs nepieciešama, lai, pēc ģenerāļa Klārka vārdiem, “būtu gatava riskēt un pārkāpt Putina novilkto sarkano līniju”. Veslijs Klārks piekrīt Deivida Petreusa tēzei: “Izšķirošā teritorija ir Krima. Ukrainai ir ne tikai jānogriež Krima uz sauszemes, bet arī jāiznīcina tilts; jaieiet Krimā un tad cieši jāķeras klāt Krievijas Melnās jūras flotei. Tajā brīdī Putins sapratīs, ka viss ir beidzies, un tad dosim viņam iespēju mierīgi aiziet.
Tomēr Klārks uzreiz piebilst: “Mums ir jāsagatavojas izvirzīt apsūdzības Putina kungam par kara noziegumiem… Ja mēs vēlamies virzīt miera sarunas, kas faktiski varētu izbeigt šo karu, tad mums ir jārīkojas ātri: mieru nevar panākt ar trīsdesmit viena amerikāņu tanka piegādi deviņos mēnešos,” ģenerālis skarbi formulē un rezumē: “Mēs esam pasaules vēstures pagrieziena punktā.