Šodien, 19. martā, ASV aviobāzē Vācijā notika Ukrainas sabiedroto 20. gadadienas sanāksme Ramšteinas formātā. Tajā tika apspriestas aizsardzības spēku neatliekamās vajadzības pēc ieročiem, kā arī paziņots par jaunām palīdzības paketēm.
Tikšanās atklāšanā Kontaktgrupas priekšsēdētājs Loids Ostins runāja par augsto cenu, ko Krievija maksā par karu pret Ukrainu. Viņš sacīja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 315 000 Krievijas karavīru. Maskava karaspēka izvietošanai un kaujas operācijām iztērēja 211 miljardus dolāru, un vēl aptuveni 1,3 triljoni dolāru tika zaudēti potenciālajā ekonomikas izaugsmē.
“Ukraina cieš neatgriezeniskus zaudējumus, taču tai izdodas neitralizēt Krievijas kuģus. Mēs zinām, ka apstākļi, kādos karo Ukrainas armija, ir ārkārtīgi smagi. Diemžēl civiliedzīvotāji cieš no Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Tāpēc šodien mūsu vēstījums ir skaidrs: ASV neļaus Ukrainai zaudēt, mūsu koalīcija un visa brīvā pasaule to nepieļaus,” norādīja Pentagona vadītājs.
Viņaprāt, šodienas Ramšteinai vajadzēja noteikt, kas Ukrainai vajadzīgs šeit un tagad, lai izturētu Krievijas agresiju. Atsevišķi viņš atzīmēja Čehijas ieguldījumu, kas atrada veidu, kā iegūt artilērijas šāviņus.
Februārī Čehijas prezidents Petrs Pāvels paziņoja par iespēju iegādāties 800 000 šāviņu (1,5 miljardu dolāru vērtībā) no trešajām valstīm, pēc tam sabiedrotie sāka piešķirt līdzekļus šai iniciatīvai. Marta sākumā kļuva zināms, ka nepieciešamais finansējums ir savākts. Šobrīd ir panākta vienošanās par pirmo 300 000 vienību partiju. Pēc WSJ domām, Prāgas iniciatīva potenciāli varētu nodrošināt vēl 700 000 šāviņu .
Tāpat šodien notika pārrunas ar Igaunijas, Dānijas, Vācijas, Islandes, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas un Polijas līderiem kā daļu no spēku koalīcijas. Sabiedrotie pārrunāja bezpilota lidaparātu piegādi, mācības un aizsardzības nozares koordināciju.
“Koalīcija pēdējo nedēļu laikā ir panākusi reālu progresu. Mēs turpināsim strādāt kopā, lai apzinātu nepilnības un nodrošinātu finansējumu vissteidzamākajām vajadzībām,” sacīja ASV aizsardzības ministrs.
Viņš arī nosauca atbalstu Ukrainai par ieguldījumu Eiropas un pasaules drošībā.
“Ja Putins dabūs savu, tas mūs visus pakļaus riskam. Mēs redzam, kā pēc šāda scenārija pasaule tiks ierauta vardarbībā. Un attiecīgi arī citām impērijām būs iespēja atjaunot savas it kā impēriskās robežas… Mēs paliksim vienoti un stipri, brīvības jautājums Ukraina mums visiem ir svarīgs. Tāpēc mums jādara viss, lai Putins apstātos Ukrainā. Mēs zinām, ka viņš grib iet tālāk. Bet Ukraina var viņu apturēt, tāpēc, ja atbalstīsim Ukrainu Ukrainā, nodosim aizsardzībai nepieciešamos ieročus, mēs ieguldīsim savai drošībai. Mēs turpināsim palikt vienoti pret Putinu,” piebilda Ostins.
Ukrainas delegāciju Ramšteinā vadīja aizsardzības ministrs Rustems Umerovs. Kā norādīja ministrija, Ukraina šodienas sanāksmē uzsvēra šādas prioritātes:
pretgaisa aizsardzības sistēmas un tām paredzētas raķetes
liela attāluma raķetes
artilērijas šāviņi (īpaši NATO 155 mm kalibrs)
elektroniskās karadarbības (EW) un izlūkošanas sistēmas (ER)
bruņumašīnas
Ramstein formāts turpināsies, par miljardiem no ASV – pagaidām bez prognozēm
Pēc oficiālās daļas pie preses iznāca Ostins un ASV Apvienotās štāba priekšnieku nodaļas vadītājs Čārlzs Brauns. Viņi atkārtoti apliecināja turpmāku atbalstu Ukrainai; atsevišķi paziņojumi par palīdzību netika paziņoti.
Jo īpaši Brauns atgādināja ASV 32. prezidenta Franklina Rūzvelta citātu, ka, ja miers tika satricināts vienā reģionā, tad tas notika visā pasaulē.
“Un mēs redzam, ka tāpēc, ka Ukrainā ir satricināts miers, tas ir satricinājis visu pasauli. Krievija plāno pagaidīt, kamēr mēs nogursim, ka mēs nesniegsim Ukrainai nepieciešamo palīdzību. Mēs to nevaram pieļaut… Kolektīvs atbalsts Ukrainai stiprinās viņu kaujas laukā. Tāpēc ASV turpinās atbalstīt Ukrainu. Mēs ticam mieram un drošībai, tas viss prasa kopīgus pūliņus, tāpēc turpināsim tikties Ramstein formātā,” viņš teica.
Arī Pentagona vadītājam Loidam Ostinam tika jautāts par Krievijas izrāviena riskiem frontē .
“Mēs redzējām, ka Krievijai izdodas daļēji izcīnīt nelielas militāras uzvaras. Viņi iegulda milzīgus resursus tiem zemes gabaliem, kurus ieņem. Mani kolēģi un Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks ir pārliecināti, ka spēs aizstāvēt savu dzimteni nākotnē. Jā, viņiem ir vajadzīga munīcija, palīdzība, lai turpinātu aizsardzību. Un šeit es tikai gribu piebilst, ka mēs ceram, ka drīzumā tiks pieņemta nākamā palīdzības pakete Ukrainai,” viņš atzīmēja.
Viņaprāt, viss ir atkarīgs no ASV Kongresa, tāpēc ir grūti izteikt kādas prognozes par laiku. Tomēr, tā kā Vašingtonas atbalsts ir nepieciešams, viņš ir optimistisks, ka drīzumā tiks sperti konkrēti soļi.
Turklāt Ostins atbildēja uz jautājumu, vai būtu vērts pārformatēt Ramšteinu un rīkot Ukrainas partneru sanāksmes NATO. Pēc viņa domām, pašreizējais formāts ir parādījis savu efektivitāti: “uz katru no 20 sanāksmēm ieradās liels dalībnieku skaits, lai paustu savu apņemšanos palīdzēt Ukrainai.”
“Šajā vietā Ukraina ir fokusā. Mēs apsveram palīdzības sniegšanu ilgtermiņā, lai tās spējas nesamazinātos, bet tikai pieaugtu. Valstis, kuras ir piekritušas vadīt spēju koalīciju, saprot, cik svarīgi ir savaldīt agresiju ne tikai šodien , bet arī nākotnē.Protams, ka būs zināma pārvērtība, taču esmu pārliecināts, ka šajā posmā tieši šāds formāts nodrošināt Ukrainai visu nepieciešamo ir efektīvs. Domāju, ka tuvākajā laikā šis formāts paliks nemainīgs,” viņš uzsvēra.
Kādu palīdzību sabiedrotie izziņoja?
Vācija
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņoja par jaunu palīdzības paketi 500 miljonu eiro vērtībā .
“Šī ir “Vācijas pakete”. Vācija arī īstermiņā atbalstīs Ukrainas aizsardzību pret Krievijas agresijas karu ar turpmākām munīcijas piegādēm,” viņš norādīja.
Šīs paketes ietvaros Vācijai ir paredzēts nodrošināt 10 000 artilērijas šāviņu no Bundesvēra krājumiem. Turklāt tas ietvers 100 kājnieku kaujas mašīnas un 100 transporta līdzekļus .
Kā raksta dpa, ar šo paketi Berlīnes kopējā palīdzība 2024. gadā sasniedz 7 miljardus eiro. Šajā summā ir iekļauti arī līdzekļi, kas piešķirti Čehijas iniciatīvai šāviņu iegādei. Tādējādi Vācijas puse finansēs 180 000 šāviņu iegādi. Tāpat kļuva zināms, ka valdība no Vācijas rūpniecības pasūtīs vēl 100 000 šāviņu. Pēdējie divi punkti ir vidēja un ilgtermiņa palīdzība.
Ņemsim vērā, ka šodien pirms tikšanās Pistoriusam tika jautāts, vai Ukraina var rēķināties ar ziņām par Taurus raķetēm, kuru darbības rādiuss ir aptuveni 500 km, taču viņš atbildēja, ka “nekādu ziņu nav”. Pietiekama artilērijas munīcija, lielāka darbības rādiusa raķešu artilērija un pretgaisa aizsardzība ir “patiesi eksistenciālas problēmas”, viņš piebilda.
Kā teica kanclers Olafs Šolcs, militārā palīdzība būs vissvarīgākais vēstījums Putinam. Pēc viņa teiktā, viņam jāzina, ka cerība būt nogurušam no Ukrainas ir nepareiza un “viņam nevajadzētu paļauties uz to, ka ASV ievēlēs prezidentu, kas apglabās Ukrainu”.
Somija
Somijas aizsardzības ministrs Antti Hakkanens paziņoja, ka, tiekoties ar Čehijas ģenerālštāba priekšnieku Karelu Rzeku, pārrunājis Čehijas iniciatīvu iepirkt Ukrainai simtiem tūkstošu munīcijas.
“Somija piedalās šajā iniciatīvā, piešķirot 30 miljonus eiro,” viņš atzīmēja.
Dienu iepriekš Rumānijas prezidents Klauss Johanniss apstiprināja kaujas laivu tranzītu , kuras Somija nodeva Ukrainai. Kuģu skaits un konkrēts veids netiek atklāts. Tāpat tiek ziņots, ka aptuveni 50 militārpersonu no Ukrainas izies mācības Rumānijas teritorijā.
Beļģija
Pagājušajā nedēļā Beļģijas valdība deva zaļo gaismu lielai palīdzības paketei Ukrainai. Pēc aizsardzības ministres Ludivinas Dendonderes teiktā, pakete par papildu 412 miljoniem eiro sastāvēs no trim daļām.
Tiek ziņots, ka sadarbībā ar Nīderlandi tiks nodoti trīs Alkmaar klases mīnu pretpasākumu kuģi. Beļģija veic personāla pamatapmācību Jūras akadēmijā, veic mīnu meklētāju apkopi, lai nodrošinātu to kuģošanas spēju un darbību, un Nīderlande nodrošina apkalpes apmācību uz vietas.
Otrā daļa paredz bruņu ātrās palīdzības mašīnu iegādi Beniluksa valstu kopīgās iniciatīvas ietvaros. Tiek ziņots, ka viņi plāno tās modernizēt pirms nodošanas. Papildus plānots kopīgi iegādāties izlūku bezpilota lidaparātus un pārvest aptuveni 300 Lynx Light Multirole Vehicle (LMV) bruņumašīnas.
Mediji vēsta, ka tās ir armijas daudzfunkcionālas bruņutehnikas, kas ražotas Itālijā Iveco LMV. Galvenās funkcijas ir izlūkošana, patrulēšana, sakari, eskorts un apkope. Transportlīdzekli var aprīkot ar dažādiem ložmetēju ieročiem.
Lielākā paketes daļa – 373,1 miljons eiro – tiks novirzīta artilērijas munīcijas piegādei no Beļģijas krājumiem, kā arī starptautiskajiem grupu iepirkumiem.
Dānija
Pagājušajā nedēļā Dānija paziņoja par 330 miljonu dolāru paketi. Tajā būs Caesar pašpiedziņas artilērijas stiprinājumi, pašpiedziņas 120 mm mīnmetēji un tiem paredzēta munīcija. Tāpat ziņots, ka sadarbībā ar Franciju tiek nodrošinātas haubices Cēzars, bet ar Igauniju un Čehiju – 155 mm šāviņus.
“Artilērijas un mīnmetēju sistēmas ir ļoti pieprasītas no Ukrainas. Ar šo palīdzības paketi mēs sniedzam būtisku ieguldījumu cīņā par Ukrainas brīvību… Palīdzība tika sniegta sadarbībā ar mūsu sabiedrotajiem un sūta svarīgu signālu, ka mēs atbalstām Ukrainu plašā frontē,” sacīja Dānijas aizsardzības ministrs Troels Lunds Poulsens.
ASV
Arī pagājušajā nedēļā Baltais nams izziņoja 300 miljonu dolāru paketi, kas ir pirmā kopš pagājušā gada decembra. Tā ietvēra:
pretgaisa pārtvērējraķetes
GMLRS raķetes HIMARS raķešu sistēmām
155 mm artilērijas šāviņi (ieskaitot sprādzienbīstamas sadrumstalotības un kasešu šāviņus)
105 mm artilērijas šāviņi
84 prettanku sistēmas
Kā sacīja ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans, šī pakete ilgs pāris nedēļas. Palīdzība bija iespējama, pateicoties izmaksu ietaupījumiem līgumos. Zināms, ka Pentagona noliktavās joprojām ir aptuveni 4 miljardi dolāru ieročiem Ukrainai, taču Vašingtona nesteidzas izmantot šo finansējumu, jo naudas krājumu papildināšanai vairs neatliek.
Pentagona spīkere Sabrina Singha brīdināja, ka marta pakete ir unikāla un netiks atkārtota. Turpmākais atbalsts Ukrainai ir atkarīgs no tā, kad ASV Kongress nobalsos par vairāku miljardu dolāru palīdzību. Paredzams, ka martā vai aprīlī varētu tikt atbrīvoti 60 miljardi dolāru. Tomēr Kongresa republikāņi nopietni apsver iespēju piešķirt dažus Džo Baidena administrācijas pieprasītos līdzekļus bezprocentu aizdevumu, nevis dotāciju veidā, kā tas bija iepriekš. Attiecīgi par to vēl ir jāsagatavo jauns likumprojekts.
