Kravas automašīnu iebraukšana Krievijā no ES atsevišķos maršrutos kopš 2024. gada marta ir kļuvusi ievērojami apgrūtināta. Par to ziņo Krievijas mediji
Pleskavas apgabala Sebežas rajona Buračku kontrolpunkta tuvumā rindā iebraukšanai Krievijā sakrājušās vairāk nekā 1350 kravas automašīnas, bet Ubiļinkas kontrolpunktā – vēl 380 kravas automašīnas.
Līdz ar to kopējais kravas automašīnu skaits, kas gaida iebraukšanu Krievijā no Latvijas, pārsniedza 1700. Kā ziņo Interfax, atsaucoties uz Krievijas Federālā muitas dienesta (FKD) datiem, aizvadītajā diennaktī caur Buračku punktu (Latvijas pusē Terehova) Muitas darbinieki ielaida 141 kravas automašīnu, bet Ubiļinkas kontrolpunktā (Grebņevo) vēl 115 kravas automašīnas.
Pēc Krievijas varasiestāžu domām, krasu kravas automašīnu pieplūdumu uz kontrolpunktiem Pleskavas apgabalā izraisīja situācijas maiņa uz robežas. Tas notika pēc tam, kad Lietuvas valdība 1.martā vienpusēji slēdza divus kontrolpunktus uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas. Runa ir par Raigarda (Privalka) un Lavoriškes (Kotlovka) punktiem.
Tiklīdz transporta plūsmas tika pārdalītas uz Pleskavas apgabalu, šajā reģionā pie iebrauktuvēm valstī sāka veidoties milzīgas kravas automašīnu rindas. Katru dienu tur uzkrājas līdz 1500 kravas automašīnām.
Kā situāciju intervijā komentēja Krievijas Nacionālās kravu autopārvadājumu asociācijas ”Gruzavtotrans” prezidents Vladimirs Matjagins, tirgus dalībnieki cer uz ātru pašreizējās situācijas atrisinājumu.
“Domāju, ka ažiotāžu radīja tas, ka Lietuvas pusē tika slēgti divi punkti, un tāpēc plūsma tika pārorientēta uz citiem virzieniem. Tā kā situācija ir saasinājusies, un tas jau ir skāris presi, domāju, ka viņi rīkosies ātri: pārcels darbiniekus no slēgtajiem punktiem, pievienos papildu amatus – situācija tiks atrisināta,” skaidroja eksperts.
Pēc viņa aprēķiniem, situācijas normalizēšanai var paiet aptuveni divas dienas.
“Pēc ES sankciju ieviešanas no 2022. gada aprīļa mūsu kravu pārvadājumiem nav tiesību iebraukt ES teritorijā, un Eiropas kravu pārvadājumiem nav tiesību iebraukt mūsu teritorijā, izņemot uzņēmumus no Serbijas, kuri nav piemērojuši sankcijas pret Krievija. Tagad Eiropas kravas automašīnas sasniedz robežu, dodas uz muitas zonu, tur tiek pārkrauti konteineri vai kravas, un tad Krievijas pārvadātāji tos ved tālāk pa Krievijas teritoriju,” sacīja Vladimirs Matjagins.
Viņš skaidroja, ka pirms diviem gadiem ieviestie aizliegumi nav atcelti. Uz notikušā fona tirgum izdevās pielāgoties: ar ES saistītās loģistikas plūsmas tagad ir pārorientējušās uz austrumiem: uz Ķīnu, Irānu, Turciju un Kazahstānu.
“Ražošana ir pārorientēta. No ES puses kravu plūsma ir niecīga. Domāju, ka pašreizējā problēma tuvākajā laikā tiks atrisināta,” pārliecību pauda Vladimirs Matjagins.
