2019.gada vasarā Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas” (turpmāk – muzejs “Pikšas”) ir apskatāma izstāde “Cūku būšana”, kura atspoguļo dažādus eksistenciālus jautājumus.
Vai cūka cilvēkiem patīk? Nē, pārsvarā nepatīk. Kamēr viņa bauda un čāpstina, viņa ir laiska un viņai par to VISS IR, bez sviedriem un bez cīņas.
Mūsu platuma grādos netīrais un nešķīstais cūķis bija tautas pārticības simbols, bet vai latvieši tāpēc kā īpaši pielūdza cūkas, kamēr citur tās bija nešķīstas? Nē, viņi pielūdza cūkas ganu un aizstāvi – Teni un ar to tāpat kā ar romantisko pavasara Dievu – Ūsiņu sadzīvoja diezgan labi, nenonākot ētiskos un reliģiskos konfliktos risinot eksistenciālus jautājumus.
Tomēr par cūku cūkas gadā ir jārunā daudz. Var no tās mācīties attieksmi pret komfortu, kad tā dzīvo tik ērti zemnieku sētā, nepagrūtinot sevi ar darbu, bet vienkārši ESOT.
Lai viss kļūtu vēl smeķīgāks, to visu ir iespējams izstādē lasīt un pētīt Ulmaņlaiku latviešu valodā, kāda ir sarakstīta lielākā daļa izstādes tekstus par cūkkopību un bekonu. Lai kā cūkas pērles no dubļiem, no visā sadzīviskā izvilktu pērles.
Foto: muzeja “Pikšas” arhīvs
Plašāk var lasīt muzeja “Pikšas” tīmekļa vietnē, sadaļā “Ekspozīcijas un izstādes”
Informāciju sagatavoja:
Jānis Mergups–Kutraitis
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras sabiedrisko attiecību speciālists