Šodien, 13. februārī, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis Liepājas pārstāvniecībā Rīgā tikās ar Saeimas deputātiem Daci Bluķi, Inesi Lībiņu-Egneri, Valēriju Agešinu, Uldi Budriķi un Māri Kučinski. Tikšanās laikā, pārrunājot Liepājai aktuālus jautājumus, īpaša uzmanība tika pievērsta trim jomām – ekonomiskā attīstība, jauna industriālā parka izveide un pašvaldības budžeta nodokļu ieņēmumi no valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.
“Tiekoties ar jaunās valdības pārstāvjiem, man bija svarīgi uz sarunu aicināt arī Saeimas deputātus, kuri ir liepājnieki, vai kuru ceļi krustojušies ar Liepāju. Vēlējos parādīt, kāda pilsēta ir šodien, un ar kādiem izaicinājumiem pašvaldībai šobrīd jāsaskaras, lai tajā vienlīdz labi justos kā iedzīvotājs un pilsētas viesis, tā uzņēmējs un investors,” pauž Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.
Liepājā, turpinot attīstīties labvēlīgai uzņēmējdarbības videi, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) un industriālo parku darbībai, katru gadu vērojams jaunu darbavietu pieaugums; gadā vidēji 600 – 800 jaunas darbavietas. Plānojot arī turpmāku pilsētas izaugsmi šajos virzienos, viens no pašvaldības izaicinājumiem ir darbaspēka piesaiste nepieciešamajās profesijās. Tā piesaistei pašvaldība jau šobrīd sadarbojas ar Liepājas izglītības iestādēm vairāku profesionālo programmu ietvaros, bet risinājumi būtu jāskata arī valstiskā līmenī, vērtējot, kā reģionos nodrošināt konkrētu speciālistu nodrošinājumu. Kā viens no risinājumiem tiek saskatīta vienošanās par darba attiecībām noteiktā termiņā ar izglītības iestāžu absolventiem, kuri studējuši par valsts budžeta līdzekļiem.
Sekmējot pilsētas un reģiona ekonomisko attīstību, J.Vilnītis Saeimas deputātiem iezīmēja jauna industriālā parka attīstību Liepājā bijušā metalurģijas uzņēmuma vietā: “Līdz ar nodoma protokola parakstīšanu pērnā gada augustā starp Liepājas pilsētas domi, LSEZ, Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un SIA “FeLM”, LSEZ pārvalde uzsākusi sarunas ar uzņēmējiem par dažādu ražošanas un loģistikas projektu izvietošanu teritorijā, un šobrīd apzināti jau vairāk nekā desmit investīciju projekti, ko iespējams realizēt 120 hektāru lielajā platībā. Tāpat ir saņemts piedāvājums no AS “Citadele Banka” iegādāties desmit nekustamos īpašumus, t.sk. dzelzceļa, ceļu un inženiertīklu infrastruktūru.” Pilsētā jau šobrīd veiksmīgi darbojas un attīstās vairāki industriālie parki, tādēļ bijušā “KVV Liepājas Metalurgs” teritoriju veidot kā vēl vienu biznesa zonu, kur turpmāko 15 gadu laikā tiktu piesaistītas investīcijas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veikšanai, radītas aptuveni 1000 jaunas, labi apmaksātas, darba vietas un sakārtota infrastruktūra, pašvaldības skatījumā ir visefektīvākais risinājums.
Savukārt attiecībā uz līdz šim likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” noteikto kārtību, ka šajā laika posmā pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumiem kopā ar speciālo dotāciju jābūt 19,6% apmērā no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, domes priekšsēdētājs pauda atzinību Finanšu ministrijas lēmumam šajā gadā pašvaldībām to funkciju veikšanai nodrošināt stabilu finansējumu, paredzot pašvaldību iedzīvotāju ienākumu nodokli kopā ar speciālo dotāciju ne mazāku kā 1,47 miljardu apmērā atbilstoši no 2019. gada 1. janvāra noteiktajam sadalījumam pa pašvaldībām. Tomēr J.Vilnītis pauda arī savas bažas par to, kā līdzšinējā likuma redakcija tiks īstenota attiecībā uz 2020. gada budžetu.
Tikšanās laikā īsi tika iezīmētas arī izglītības, sociālās un veselības jomas aktualitātes.
Informāciju sagatavoja:
Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas
Domes priekšsēdētāja padomniece
Sabiedrisko attiecību jautājumos
Agija Tērauda