Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas iedzīvotāju dārzeņus ēd tikai reizi nedēļā vai pat vēl retāk, liecina Snapshot veiktā aptauja pēc “Maxima Latvija” pasūtījuma. Vitamīniem bagātos rāceņus, kolrābjus un kāļus vismaz vienu reizi nedēļā ēd vien 10% Latvijas iedzīvotāju.
Vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju savā ēdienkartē konstanti iekļauj tikai dažus no dārzeņiem – gurķus, tomātus, salātus, sīpolus un ķiplokus. Virkne vērtīgu dārzeņu līdz iedzīvotāju ēdienkartei nenonāk. Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju neēd rāceņus, 46% Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē nav kolrābju. Trešais nenovērtētākais dārzenis ir kālis, to nelieto trešdaļa aptaujāto, savukārt vieni no uzturvielām bagātākajiem dārzeņiem brokoļus neēd 21% aptaujāto.
Uztura speciāliste Lizete Puga norāda – tas ir pārsteidzoši, ka dārzeņu daudzveidība mūsu ēdienkartēs ir tik niecīga: “Iedzīvotāji savās ēdienkartēs tikai reizi nedēļā vai retāk iekļauj vērtīgos ziedkāpostus, tādu ir tikai 24%, kabačus – 34%, pākšaugus un bietes – 35%, un pat kāpostus – 39%, kas ir ļoti maz! Pēdējos gados arvien vairāk runājam par veselīgu uzturu, meklējam superproduktus un aizraujamies ar dažādiem ēšanas paradumiem, aizmirstot par pašmāju produktu daudzveidību un to pievienoto vērtību. Piemēram, kāposti un puķkāposti, mudina gremošanas procesus, toties rācenis un kālis būs tikpat sātīgi kā kartupeļi tikai ar mazāku cietes daudzumu un enerģētisko vērtību. Savukārt augstās C vitamīna koncentrācijas dēļ kolrābis tiek dēvēts par ziemeļu citrusu, bet kabači satur gana daudz kālija, kas palīdz nodrošināt normālu šķidruma daudzumu organismā. Šie produkti ir ērti pieejami un ne vienmēr ir nepieciešama sarežģīta pagatavošana, jo daudzi no tiem visgardākie ir svaigā veidā kā uzkoda, vai papildinājums dažādiem salātiem, zupām un citiem ēdieniem.”
“Plašs svaigu dārzeņu sortiments, tai skaitā aktuālākie sezonas produkti ir neatņemama mūsu veikalu piedāvājuma sastāvdaļa. “Maxima” veikalos kopumā ir pieejamas vairāk nekā 100 dažādas dārzeņu un garšaugu šķirnes, tostarp, vietējās cūkupupas, brokoļi, kāposti, ķirbji un virkne citu dārzeņu un garšaugu, lai arī to pārdošanas apjomi būtiski atpaliek no gurķiem, tomātiem un dažādu veidu salātiem. Mēs vēlamies mudināt cilvēkus ēst veselīgāk un pilvērtīgāk, nodrošinot ar vien plašāku daudzveidību savos veikalos,” stāsta “Maxima Latvija” iepirkuma departamenta direktors Edvīns Lakstīgala.
“Maxima Latvija” ir uzsākusi īpašu iniciatīvu ar mērķi mainīt dārzeņu un augļu ēšanas paradumus. Lai sekmētu jaunas zināšanas par dārzeņiem un augļiem, pilnveidotu to sortimentu maltītēs un paplašinātu pagatavošanas prasmes, “Maxima Latvija” kopā ar uztura ekspertiem ir izveidojusi komandu “Vitamīnu brigāde”, kas ražas laikā no jūlija līdz pat oktobrim meklēs veselīgākos, garšīgākos un ik katram piemērotajos vietējos produktos un to pagatavošanas veidus, veicinot paradumu ikdienu ēst dārzeņus un augļus. Ekspertu komandā būs uztura speciāliste Lizete Puga, “Mazo pavāru skoliņas” veidotāja Laura Grēviņa, kā arī paši bērni un jaunieši.
Par SIA „Maxima Latvija”:
SIA „Maxima Latvija” ir mazumtirdzniecības tīkls, kam Latvijā 46 apdzīvotās vietās ir 157 veikali, no kuriem 126 ir X formāta veikali, 24 – XX formāta, 5 – XXX formāta veikali un 2 Express formāta veikali. Uzņēmums ietilpst holdingā „Maxima Grupe”, kas ir lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls un darba devējs Baltijā, nodarbinot vairāk nekā 30 000 darbiniekus piecās valstīs (Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā un Bulgārijā). SIA „Maxima Latvija” 157 veikalos, 1 internetveikalā barbora.lv un divos loģistikas centros ir nodarbināti aptuveni 7500 darbinieki. “Maxima Latvija” sortimentā ir līdz pat 60 tūkstoši dažādu preču vienību.
Liene Dupate-Ugule
SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja
