Ir vairāki dārza izveides principi: ģeogrāfiskais, krāsu, stilistiskais, ekoloģiskais… Dārzs, kurā augi zied secīgi, viens pēc otra, dēvē par nepārtrauktās ziedēšanas dārzu. Nav obligāti saskaņā ar šo principu noformēt lielu zemes gabalu, jo tas var izrādīties pārāk darbietilpīgs process (skaisti ziedošie augi parasti prasa daudz rūpju), taču nelielu zonu ar nepārtrauktās ziedēšanas efektu ir vērts ierīkot ikvienā dārzā.
Veidojot nepārtrauktās ziedēšanas dārzu, jāņem vērā zemesgabala saimnieku dzīves ritms. Vai viņi plāno dzīvot šeit visu sezonu, no agrā pavasara līdz pat vēlam rudenim, vai tikai dosies šeit nedēļas nogalē vasarā? Vēl viena nianse: vai saimnieki ir ar mieru regulāri rūpēties par apstādījumiem, vai labprātāk novērsīsies no dārzniecības problēmām, ļaujot augus attīstīties pašiem? Nepārtrauktās ziedēšanas dārzs prasa gana lielu uzmanību.
Nepārtrauktās ziedēšanas dārzs parasti tiek veidots no lakstaugiem, ko dažādo krūmāju fons vai zaļi un raibi „plankumi”. Dārziņu lielisku izdaiļos skuju augi, jo vairāk tādēļ, ka tie būs lieliska dekorācija jebkurā gadalaikā.
Vienmēr ziedošā dārza noformēšanā izmanto puķu dobes un apmales, kā arī brīvās grupu kompozīcijas. Augiem kompozīcijā jābūt saskaņotiem savā starpā gan augstuma, gan apjoma, formas un krāsas ziņā. Tiem turklāt jābūt aptuveni līdzīgām prasībām pret augsni, mitrināšanas režīmu un apgaismojumu. Lai atlasītu augus šādiem apstādījumiem, nav jāmeklē speciālā literatūra par nepārtrauktās ziedēšanas dārziem, pietiek vien izpētīt kādu rokasgrāmatu par dažādu augu veidu augšanas prasībām un ziedēšanas laikiem.
Jāņem vērā, ka dažādās klimata joslās viens augu veids var ziedēt dažādā laikā – jo tālāk uz ziemeļiem atrodas dārzs, jo vēlāk augs uzziedēs. Tādēļ dati grāmatās, kas tapušas dienvidu reģionos, ir jāprecizē. Pie mums ziedēšanas sezona sākas aprīļa pirmajā pusē un noslēdzas oktobrī.
Var ne vien izveidot grupas, kas piemērotas dažādām augšanas prasībām (spoža saule vai ēna, sausa, smilšaina vai mitra, purvaina augsne), bet arī izveidot eksotiskās puķu dobes, piemēram, monohromo augu grupu, kas ziedēs cauru sezonu. Jāņem vērā arī ziedēšanas ilgums un augu augšanas ātrums, lai ātri augošie augi netraucētu lēni augošajiem. Augu veselībai un labsajūtai ir ļoti liela nozīme, jo nepiemērotajos apstākļos tie ziedēs daudz mazāk, vai arī vispār neizveidos ziedus.
Nepārtrauktās ziedēšanas zona dārzā tiek veidota saskaņā ar jauktu puķu dobju veidošanas principiem: priekšplānā nelieli augi, tad vidējā augstuma augi, krūmi kā fons, bet kā dominantes starp mazajiem tiek iestādīti augsti augi. Šeit labāk izmantot skaisti ziedošos augus: forzīcijas, zalktenes, smaržīgo jasmīnu vai ceriņus, grimoņus vai kolutejas. Var piejaukt arī rudens nokrāsu augus, piemēram, Eiropas segliņu. Stāvais retējs lieliski iederēsies vidējā kārtā, bet daudziem skuju augu veidiem vieta atradīsies ikvienā no kārtām.
Vidējā augu kārtā tāpat var izmantot astras, helēnijas, delfīnijas, kazbārdi, kas izaug līdz pat 1,5 m augsts. Priekšplānā iestādīsim 30 cm līdz 1 m augstus augus: īrisus, zāļlilijas, peonijas, flokšus, astilbes, tulpes un narcises. Pie apmalēm iederēsies agri ziedošie sīksīpolu augi, prīmulas, margrietiņas, zemās neļķes, kreses, petūnijas. Pēc ziedēšanas beigām daži augi izskatās neglīti, tādēļ, lai tie nebojātu skatu, tos labāk aizsegt ar daudzgadīgo un viengadīgo augu apstādījumiem, kas augšanas gaitā apslēps neestētiskos eksemplārus. Astilbes, bergēnijas, bitenes, hostas aizsegs flokšu un helēniju stiebrus. Sīpolaugu novītušās lapas paslēpsies aiz augstajiem daudzgadīgajiem augiem. Sīpolaugus var stādīt, pārāk nepieturoties pie kārtu sistēmas, jo līdz jūlijam tie lielākoties jau pāries miera stadijā, tādēļ līdz tam laikam pieaugušie daudzgadīgie tiem netraucēs.
darzi147
