Viesuļvētras Helēna un Milton, kas ir izpostījušas daļu ASV dienvidaustrumu daļas, ir papildinājušas ārkārtīgi rosīgu tropisko vētru periodu.
Mazāk nekā divu nedēļu laikā izveidojās piecas viesuļvētras, kas nav tālu no tā, ko Atlantijas okeāns parasti iegūtu visa gada laikā.
Vētras bija spēcīgas, ar strauju ātrumu nostiprinājās.
Tomēr septembra sākumā, kad viesuļvētru aktivitāte parasti ir visaugstākā, vētru bija īpaši maz.
Tātad, cik neparasta ir bijusi šī viesuļvētru sezona – un kas aiz tās slēpjas?
Sezona sākās draudīgi. 2. jūlijā viesuļvētra Berils kļuva par agrāko piektās kategorijas viesuļvētru, kas izveidojusies Atlantijas okeānā, pamatojoties uz datiem, kuru apkopošana aizsākās 1920. gadā.
Tikai dažas nedēļas iepriekš maijā ASV zinātnieki bija brīdinājuši, ka 2024. gada sezona no jūnija līdz novembrim varētu būt “ārkārtēja”.
Tika uzskatīts, ka īpaši silta Atlantijas okeāna temperatūra kopā ar reģionālo laikapstākļu maiņu radīs apstākļus viesuļvētru veidošanai.
Līdz šim, kad līdz oficiālās sezonas beigām vēl ir septiņas nedēļas, ir bijušas deviņas viesuļvētras — par divām vairāk nekā Atlantijas okeānā parasti.
Tomēr kopējais tropisko vētru skaits, kas ietver ne vien viesuļvētras, bet arī vājākas vētras, ir bijis aptuveni vidējs un pat mazāks, nekā tika gaidīts gada sākumā.
Pēc Beril novājināšanās bija tikai četras ‘vārdos nosauktas vētras un nevienas lielas viesuļvētras, līdz Helēna 24. septembrī kļuva par tropisku vētru.
Tas ir neskatoties uz siltajiem ūdeņiem tropiskajā Atlantijas okeānā, kam vajadzētu veicināt šo vētru pieaugumu.
Visā galvenajā viesuļvētru attīstības reģionā – apgabalā, kas stiepjas no Āfrikas rietumu krasta līdz Karību jūrai – jūras virsmas temperatūra ir bijusi aptuveni par 1° C virs vidējā 1991.–2020. gada vidējā līmeņa, liecina Eiropas klimata dienesta dati.
Atlantijas okeāna temperatūra pēdējo desmit gadu laikā ir bijusi augstāka, galvenokārt klimata pārmaiņu un dabiskā laikapstākļu modeļa dēļ, kas pazīstams kā Atlantijas daudzu desmitu gadu svārstības.
Viesuļvētras veidošanās recepte ietver sarežģītu sastāvdaļu sajaukumu ārpus jūras temperatūras, un šie citi apstākļi nebija pareizi.
“Prognozēšanas izaicinājums ir tāds, ka citi faktori var ātri mainīties no dienām līdz nedēļām un var darboties ar vai pret jūras virsmas temperatūras ietekmi,” skaidro Aiovas štata universitātes asociētā profesore Kristīna Patrikola.
Pētnieki joprojām strādā, lai saprastu, kāpēc tas tā bija, taču iespējamie iemesli ir pāreja uz Rietumāfrikas musonu un Sahāras putekļu pārpilnība.
Tie abi kavēja vētras attīstību, radot nelabvēlīgus apstākļus atmosfērā.
Bet pat šajā periodā zinātnieki brīdināja, ka okeāni joprojām ir ārkārtīgi silti un, ka pārējā sezonas laikā joprojām ir iespējamas intensīvas viesuļvētras.
Un septembra beigās viņas ieradās…
Sākot ar Helēnu, ātri pēc kārtas radās sešas tropiskās Atlantijas vētras.
Ļoti siltu ūdeņu un tagad labvēlīgāku atmosfēras apstākļu dēļ šīs vētras pastiprinājās, piecām pārvēršoties viesuļvētrās.
Četras no šīm piecām piedzīvoja tā saukto “ātro pastiprināšanos”, kur maksimālais ilgstošais vēja ātrums palielinās par vismaz 15 m/s 24 stundu laikā.
Vēsturiskie dati liecina, ka vidēji tikai aptuveni katra ceturtā viesuļvētra strauji pastiprinās.
Strauja pastiprināšanās var būt īpaši bīstama, jo šie strauji pieaugošie vēja ātrumi var dot kopienām mazāk laika sagatavoties spēcīgākai vētrai.
Saskaņā ar ASV Nacionālā viesuļvētru centra datiem, viesuļvētra Milton 24 stundu laikā pastiprinājās par vairāk nekā 40 m/s – tas ir viens no ātrākajiem šāda veida pastiprināšanās gadījumiem, kāds jebkad reģistrēts.
Zinātnieki no World Weather Attribution grupas ir atklājuši, ka gan Helēnas, gan Milton vējus un lietus pasliktināja klimata pārmaiņas.
“Viena lieta, ko šī viesuļvētru sezona skaidri parāda, ir tas, ka klimata pārmaiņu ietekme šeit ir,” skaidro Andra Gārnere no Rovanas universitātes ASV.
“Tādas vētras kā Beril, Helēna un Milton no diezgan vājām viesuļvētrām kļuva par lielām viesuļvētrām 12 stundu laikā vai ātrāk, kad tās ceļoja pāri nedabiski siltiem okeāna ūdeņiem.”
Milton arī izvēlējās neparastu, kaut arī ne bezprecedenta vētras ceļu, virzoties austrumu virzienā caur Meksikas līci, kur ūdeņi ir bijuši ārkārtīgi silti.
“Ir ļoti reti redzēt kategorijas viesuļvētru, kas parādās Meksikas līcī,” saka Sjanbo Fens, Redingas universitātes tropisko ciklonu pētnieks.
Siltāki okeāni padara spēcīgākas viesuļvētras un strauju pastiprināšanos, jo tas nozīmē, ka vētras var uzņemt vairāk enerģijas, potenciāli palielinot vēja ātrumu.
Kā ar atlikušo sezonas daļu?
ASV sinoptiķi šobrīd novēro pērkona negaisu zonu, kas atrodas virs Kaboverdes salām pie Āfrikas rietumu krasta.
Nākamo pāris dienu laikā tas varētu izvērsties par vēl vienu tropisku vētru, taču tas joprojām nav skaidrs.
Kas attiecas uz atlikušo sezonas daļu, augsta jūras virsmas temperatūra joprojām ir labvēlīga turpmākām vētrām.
Klusajā okeānā ir iespējama arī dabiskās La Niña laikapstākļu parādības attīstība, kas bieži vien veicina Atlantijas viesuļvētras veidošanos, jo ietekmē vēja modeļus.
Taču turpmākā darbība būs atkarīga no citiem labvēlīgiem atmosfēras apstākļiem, kurus nav viegli paredzēt.
Jebkurā gadījumā šī sezona jau ir uzsvērusi, kā siltās jūras, ko veicina klimata pārmaiņas, jau palielina spēcīgāko viesuļvētru iespējamību, kas, domājams, turpināsies, pasaulei sasilstot.
“Viesuļvētras notiek dabiski, un dažviet pasaulē tās tiek uzskatītas par dzīves daļu,” skaidro Kevins Trenberts, izcils zinātnieks no Nacionālā atmosfēras pētījumu centra Boulderā, Kolorādo, ASV.
“Taču cilvēku izraisītās klimata pārmaiņas tās uzlādē un pastiprina liela kaitējuma risku.”
