G7 valstis trešdien paziņoja par “daudzpusējas struktūras” izveidi, lai sniegtu Ukrainai ilgtermiņa drošības garantijas. Tam vajadzētu palīdzēt valstij, kurai tiek uzbrukts, pasargāt sevi no turpmākas Krievijas agresijas.
“Šodien mēs sākam sarunas ar Ukrainu, lai formalizētu mūsu ilgtermiņa atbalstu tās suverenitātes un teritoriālās integritātes aizstāvēšanai, tās ekonomikas atjaunošanai, pilsoņu aizsardzībai un centieniem integrēties eiroatlantiskajā kopienā,” teikts G7 paziņojumā NATO samitā Viļņā.
Šīs sarunas sāksies nekavējoties. Arī valstis, kas neietilpst G7, tiek aicinātas risināt sarunas ar Ukrainu jumta struktūras ietvaros, kas ietvers “moderna militārā aprīkojuma piegādi sauszemes, gaisa un jūras spēkiem”, Ukrainas militārpersonu izglītošanu un apmācību, izlūkošanas informācijas apmaiņu. , palīdzība kiberaizsardzībā.
“Šodienas pamatdeklarācija un drošības garantijas pavērs durvis stingrām divpusējām saistībām,” sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Mēs skaidri saprotam, ka mūsu atbalsts turpināsies ilgu laiku,” sacīja ASV prezidents Džo Baidens.
Zelenskis samitā panāktās vienošanās nosauca par “ārkārtīgi nepieciešamu un nozīmīgu Ukrainai panākumu”. Un ilgtermiņa drošības garantijas, ko sniedz G7 valstis, ir “Ukrainas uzvara – mūsu valstij, mūsu cilvēkiem, mūsu bērniem,” viņš teica.
Labākās drošības garantijas Ukrainai būtu dalība NATO, prezidents piebilda: “Mēs vēlētos, lai tās būtu pastāvīgas, lai mūsu attiecības ar Rietumu valstīm kļūtu vēl stiprākas.” Taču dienu iepriekš NATO valstis neiesniedza konkrētu plānu un nosacījumus Ukrainas uzņemšanai aliansē, lai gan veica pasākumus šī procesa atvieglošanai.
“Mēs būsim gatavi uzaicināt Ukrainu pievienoties aliansei, kad sabiedrotie piekritīs un nosacījumi būs izpildīti,” teikts komunikē. Kādi būs šie nosacījumi, tajā netiek paziņots. Trešdien ASV Nacionālās drošības padomes vecākā direktore Eiropas jautājumos Amanda Slota tos raksturoja tikai plaši: pārvaldībā, demokrātijā un drošībā.
G7 paziņojumā norādīts, ka Kijiva solīja veikt reformas, tostarp tiesu sistēmā, un nodrošināt civilo kontroli pār bruņotajiem spēkiem.
Rietumu atteikšanās norādīt konkrētu datumu Ukrainas uzņemšanai NATO izskatās kā mēģinājums neļaut Kremlim mobilizēt sabiedrisko domu “tēvijas karam”, sacīja politologs un bijušais Putina runas autors Abass Gaļamovs.
”Rietumi rīkojas ļoti konservatīvi. Tas izriet no principa “labākais – labā ienaidnieks”. Kāpēc destabilizēt situāciju, ja tā vairāk vai mazāk attīstās sev piemērotā veidā? Rietumi grib lēnām izvārīt Putina režīmu kā to vardi, lai viņš pats nesaprot, kā tas notika. Lai nesāk nejauši mētāties šurpu turpu. Viņam ir kodolieroči”.
Lai arī situācija izskatās dīvaina – sabiedrotie piegādā Ukrainai modernākos ieročus, bet nevēlas atklāti uzpļaut Krievijas viedoklim jautājumā par “lielo politiku” – tas atspoguļo viņu izpratni par Krievijas prezidenta domu gaitu, uzskata Gaļamovs. “Putinam karavīru dzīvības ir kaut kas daudz mazāk svarīgs par “ģeopolitiku”: “Dievs, svētī jūsu ieroču piegādes, bet neuzdrošinies izrādīt, ka ignorējat mūsu viedokli par “lielo politiku”!” viņš raksturo Putina nostāju, kuram “svarīgāk ir izlikties, nekā būt”.
