Kremlis uzskata, ka pēc Jevgeņija Prigožina likvidācijas Krievijā pastāv jaunas militāras sacelšanās draudi. Par to medijiem pastāstīja divi Kremlim pietuvināti sarunu biedri un valsts amatpersona, kas iepriekš strādāja tiesībsargājošajās iestādēs.
Izlūkošanas aģentūras jau strādā, lai kontrolētu un novērstu tādu “iznācienu”, kādu ”Vāgners” organizēja jūnija beigās, sacīja avoti.
Tanki, kas pietuvojās mazāk nekā 200 km attālumā no Maskavas, atstāja neizdzēšamu iespaidu uz Vladimiru Putinu, kurš valda vairāk nekā divus gadu desmitus. Prigožins ne tikai nepakļāvās armijas pavēlei, bet arī neievēroja prezidenta personīgo pavēli un tāpēc tika uzskatīts par draudu režīmam, pastāstīja četri varas iestādēm pietuvināti avoti.
Prigožina mantojums ir militārās vienības ar kaujas pieredzi Ukrainā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos, ko atbalsta Telegram kanālu un polittehnologu mediju impērija. Un pašreizējā formā Kremlis nespēs ”Vāgneru” paturēt, PMK tiks izformēta.
“Daudzi ”Vāgnera” locekļi uzskata, ka aiz Prigožina nāves varētu būt varas iestādes. Un varas iestādes nevar ignorēt šādus riskus,” saka ”International Crisis Group” analītiķis Oļegs Ignatovs.
Divas dienas pēc Prigožina likvidācijas Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, kas liek “vāgneriešiem” zvērēt uzticību. Visiem armijai nepiederošo paramilitāro vienību dalībniekiem, tostarp brīvprātīgo bataljoniem un teritoriālajai aizsardzībai, ir jādod zvērests valsts karoga priekšā un jāzvēr aizstāvēt “konstitucionālo kārtību”.
“Putins vēlas stingrāk kontrolēt ”Vāgneru”, lai pārliecinātos, ka viņam krīze turpmāk neatkārtojas,” sacīja Londonas ”Royal United Services Institute” pētniece Natija Seskuria. Visticamāk, Prigožina atbalstītāju vidū būs arī tādi, kas nedos zvērestu, sacīja Seskuria: “Tas Putinam ilgtermiņā varētu radīt problēmas.”
Acīmredzot Putins jaunas sacelšanās vai sazvērestības draudus uzskata par diezgan reāliem, raksta politikas analītiķis Abass Gaļamovs. Par to liecina kaut vai tas, ka Putins ķērās pie Prigožina likvidācijas, lai gan tas apdraudēja daudzus projektus. Tas norāda, ka Putina prioritātes ir varas saglabāšana, nevis ekspansija uz āru, atzīmē Gaļamovs.
“Putina problēma ir tā, ka viņa tēls ir izbalējis un pārstājis atbildēt uz Krievijas pieprasījumu pēc spēcīga un izlēmīga līdera, kurš mērķus sasniedz ātri, ar minimālām izmaksām un upuriem. Tas notika pēc neveiksmīgas Ukrainas sagrābšanas operācijas un kara pārejas uz ilgstošu posmu,” saka Ignatovs no International Crisis Group.
“Kļuvis skaidrs, ka Putins zaudē tādiem harizmātiskiem tēliem kā Prigožins, kuri ir gatavi teikt patiesību un pieņemt lietas tādas, kādas tās ir,” saka eksperts.
