Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis teica uzrunu ukraiņiem Piemiņas un izlīguma dienā, kad valsts piemin visus Otrā pasaules kara upurus.
Simboliski, ka prezidents ierakstīja šo videouzrunu uz Krievijas iebrucēju apšaudītās deviņstāvu ēkas fona Kijevas apgabalā Borodiankā.
Volodimirs Zelenskis atzīmēja, ka visa civilizētā pasaule, pieminot visus Otrā pasaules kara nacisma upurus, šajā dienā saka “Nekad vairs”. Taču vārdu “Nekad” 24. februārī izdzēsa raķešu triecieni, kas pamodināja visu Ukrainu. Tāpēc paliek tikai “Atkal”.
Valsts vadītājs atzīmēja, ka daudziem ukraiņiem, neskatoties uz kalendāra maiju, februāris turpinās.
“Vai var būt melnbalts pavasaris? Vai februāris var būt mūžīgs? Vai zelta vārdi var zaudēt savu cenu? Diemžēl Ukraina zina atbildes uz visiem šiem jautājumiem. Diemžēl šīs atbildes ir jā,” uzsvēra Zeļenskis.
Ukrainas prezidents Borodjankā demonstrēja Krievijas nozieguma sekas. Valsts vadītājs pierakstīja savu adresi uz apšaudītās un nodegušās mājas fona, norādot, ka tas nav militārs objekts vai slepena bāze.
Prezidents atzīmēja, ka tāds bezjēdzīgs jautājums, bet nez ar ko Borodianka draudēja “pasaules otrajai armijai”? Kāpēc iebrucēji uz tās nometa 250 kilogramus smagas sprādzienbīstamas bumbas, kuru dēļ pilsēta vienkārši kļuva mēma?
Zelenskis uzsvēra, ka Borodjankā dzīvo cilvēki, kuri pielika visas pūles, lai uzvarētu nacismu. Šeit nomira civiliedzīvotāji, kurus savulaik nogalināja nacisti. Taču tad cilvēki cīnījās par mieru un klusumu, savu bērnu nākotni un dzīvi, kas pilsētā valdīja līdz 24. februārim.
“Paskatieties uz šo māju. Kādreiz tur bija sienas. Reiz uz tām bija fotogrāfijas. Un fotoattēlā bija tie, kas reiz izgāja cauri kara ellei. Piecdesmit vīru, kuri tika nosūtīti uz Vāciju piespiedu darbā. Tie, kas sadega dzīvi, kad nacisti šeit nodedzināja vairāk nekā 100 māju.250 Otrā pasaules kara frontēs kritušie karavīri un kopā gandrīz tūkstotis Borodjankas iedzīvotāju, kuri cīnījās un sakāva nacismu.Lai nekad vairs nebūtu.Cīnījās par bērnu nākotni, par dzīve, kas šeit bija pirms 24. februāra,» sacīja prezidents.
“Iedomājieties, kā katrā no šiem dzīvokļiem cilvēki gāja gulēt. Viņi novēlēja viens otram labu nakti. Viņi izslēdz gaismu. Viņi apskauj savus mīļotos. Viņi aizver acis un sapņo par kaut ko… Ir pilnīgs klusums. Viņi visi aizmigt, nezinot, ka ne visi pamostas. Viņi cieši aizmiguši, sapņo par kaut ko patīkamu. Bet pēc dažām stundām viņus pamodinās raķešu sprādzieni,” sacīja Zeļenskis.
Pēc prezidenta teiktā, tieši 24.februārī “frīki sāka atkārtot”. Mūsu pilsētas, kas tik ļoti pārdzīvoja šausmīgo okupāciju, ka ar 80 gadiem ir par maz, lai par to aizmirstu, atkal ieraudzīja okupantu. Un viņi ieguva otro okupācijas datumu vēsturē. Un daži, piemēram, Mariupole, trešā. Pēc divu gadu okupācijas nacisti tajā nogalināja 10 000 civiliedzīvotāju. Pēc divu mēnešu okupācijas Krievijas Federācija nogalināja 20 tūkst.
Zelenskis uzsvēra, ka desmit gadus pēc Otrā pasaules kara Ukrainā atgriezās tumsa un tā atkal “kļuva melnbalta. Ļaunums ir atgriezies atkal, atkal”.
“Citādā formā, ar dažādiem saukļiem, bet ar vienu un to pašu mērķi – Ukrainā tika iestudēta asiņaina nacisma rekonstrukcija – svēts mērķis, noziegumu atkārtošana un pat mēģinājumi pārspēt skolotāju un nocelt viņu no lielākā pjedestāla. ļaunums cilvēces vēsturē, uzstādīt jaunu pasaules rekordu ksenofobijas, naida, rasisma un upuru skaita ziņā, pie kā tie var novest,” sacīja Zelenskis.
Pēc viņa teiktā, “nekad vairs tā nebija oda saprātīgam cilvēkam. Civilizētās pasaules himna, bet kāds falsificēts, izkropļots” nekad vairs “ar šaubu notīm, noslīcis, aizsākot savu nāvējošo ļaunuma āriju”. Viņš uzsvēra, ka tas ir saprotams visām valstīm, kuras nacisma šausmas ir redzējušas savām acīm un šodien piedzīvo šausmu atkārtošanos.
Zelenskis atgādināja Eiropas pilsētas, kas visvairāk cietušas no nacistu zvērībām, un velk paralēles ar mūsdienām, kad krievi iznīcina Ukrainas pilsētas.
“Visas par “trešās šķiras” apzīmētas tautas, vergi bez tiesībām uz savu valsti vai pat eksistēt, dzird izteikumus, kas attēlo vienu nāciju, bet citas ir viegli izdzēstas. Viņi saka, ka jūs patiešām neeksistē, jūs esat mākslīgi radīts. kas nozīmē, ka “Visi dzird ļaunuma valodu. Atkal! Un kopā viņi atzīst sāpīgo patiesību: mēs neizturējām pat gadsimtu. Mūsu Nekad vairs pietika 77 gadiem. Mums pietrūka ļaunuma. Tas ir atdzimis. Atkal un tagad. Atgūt un tagad! To saprot visas valstis un visas “Tautas, kas šodien atbalsta Ukrainu. Un, neskatoties uz jauno zvēra masku, viņi to atpazina. Jo atšķirībā no dažiem viņi atceras, par ko un pret ko cīnījās mūsu senči. . Viņi nesajauca pirmo ar otro, nemainīja savas vietas, neaizmirsa,” – viņš teica.
Ukrainas prezidents uzsvēra, ka mēs visi paklanāmies tiem, kas aizstāvēja savu dzimto zemi un pasauli no nacisma.
“Mēs svinam Ukrainas tautas varoņdarbu un ieguldījumu antihitleriskās koalīcijas uzvarā,” uzsvēra prezidents.
Pēc viņa teiktā, karavīri gājuši bojā Otrajā pasaules karā, lai neatkārtotos fašistu šausmas, taču “tas notika savādāk, un tas ir negodīgi pret viņiem visiem”. Viņš uzsvēra, ka senči pierādīja: “neviens ļaunums neizbēgs no atbildības, nespēs paslēpties bunkurā. No tā akmens nepaliks.”
“Bet patiesība uzvarēs, un mēs visu pārvarēsim. Un pierādījums tam saucas Werwolf – tas ir bijušais štābs un Hitlera bunkurs pie Vinnicas. Un no tā ir palikuši tikai daži akmeņi, drupas, kāda drupas. kurš uzskatīja sevi par lielisku un neuzvaramu,” atzīmēja Ukrainas prezidents.
Pēc viņa domām, mūsu militārpersonas un visa mūsu tauta – nacisma pārvarētāju pēcteči – atkal uzvarēs.
“Un atkal būs miers – beidzot atkal. Mēs pārvarēsim ziemu, kas sākās 24.februārī un ilgst 8.maijā, bet tā noteikti beigsies un Ukrainas saule to izkausēs,” uzsvēra Zeļenskis.
Pēc viņa teiktā, virs īslaicīgi okupētajām pilsētām un ciemiem atkal plīvos Ukrainas karogs.
