Pirmā informācija, ka Ukrainas prezidents gatavojas atlaist Valēriju Zalužniju, parādījās 2024. gada janvārī. Tajā brīdī Kremli pārņēma milzu prieks. Par to raksta The Washington Post.
Kā liecina medija rīcībā nonākušie dokumenti, Kremlis jau ilgu laiku ir mēģinājis organizēt tieši šādu šķelšanos.
Tiek atzīmēts, ka agresorvalsts jau sen plānoja saasināt konfliktu starp Zalužniju un Zelenski, piemēram, “viņš grasās viņu atlaist”. Tas noticis pēc tam, kad 2023.gadā notika Krievijas augsta ranga amatpersonu un ekspertu tikšanās, liecina Kremļa iekšējie dokumenti.
Turklāt, pēc Rietumu žurnālistu domām, Krievijas diktatora administrācija lika grupai savu kabatas politisko stratēģu izmantot sociālos tīklus un viltus rakstus, lai virzītu tēmu, ka Zelenskis ir “histērisks un vājš”.
“Ukrainas prezidents baidās, ka viņu atstums no varas. Tāpēc viņš atbrīvojas no visbīstamākajiem cilvēkiem,” viņi atzīmēja.
Pēc WP žurnālistu domām, Kremļa norādījumi izraisīja plašas publikācijas sociālajos tīklos. Ir parādījušies arī vairāki safabricēti raksti, ko radījušas troļļu fermas ne tikai Ukrainā, bet visā Eiropā. Viņi mēģināja izmantot spriedzi starp Zalužniju un Zelenski. Tieši šādus datus publicēja arī viens no Eiropas pētījumiem.
Datnes vairāk nekā simts dokumentu apmērā tika nodotas WP, taču viņi neatklāja, kurš to izdarījis. Tas bija nepieciešams, lai atmaskotu pret Ukrainas prezidentu vērstās propagandas mērogu ar mērķi šķelt un destabilizēt mūsu sabiedrību. Tieši šīs darbības Maskavā sauc par IPSO – “informācijas un psiholoģiskām operācijām”.
Dokumentos redzams, kā 2023. gada janvārī Kremļa biroja priekšnieka pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko uzdeva amatpersonu un politisko stratēģu grupai izveidot klātbūtni Ukrainas sociālajos tīklos, lai izplatītu dezinformāciju.
Centienu pamatā bija iepriekšējais projekts. To uzraudzīja diktatora vecais palīgs. Tika atzīmēts, ka šī projekta mērķis bija mazināt atbalstu Ukrainai, tostarp Francijā un Vācijā.
Pēc tam, kad Ukraina atspieda Krievijas karaspēku Harkivas un Hersonas apgabalos, un Kijivā sākās runas par plaša mēroga pavasara pretuzbrukumu austrumos un dienvidos, Kirijenko sapulcināja otru komandu, kas koncentrējās uz pašas Ukrainas destabilizāciju. Tieši tā formulēja četrus galvenos Ukrainas propagandas grupas mērķus: diskreditēt Kijivas militāro un politisko vadību, sašķelt Ukrainas eliti, demoralizēt Ukrainas karaspēku un dezorientēt Ukrainas iedzīvotājus.
Komandas panākumi bija jāmēra pēc galvenajiem rādītājiem: tiem vajadzēja “pazemināt Zelenska biroja, valdības un Ukrainas Bruņoto spēku vadības galveno darbinieku reitingus”, kā arī palielināt pārliecību, ka vara darbojas tikai pašu labā.
Dokumenti liecina, ka progress tika izsekots teju iknedēļas sanāksmēs Kremlī, kur politiskie stratēģi prezentēja populārākās publikācijas Ukrainas sociālajos tīklos, aprēķinot savu rezultātu kopējo sadalījumu. Viņi arī veica iknedēļas aptaujas par uzticības līmeni Zelenskim un militārajai vadībai.
Līdz 2023. gada marta sākumam desmitiem robotu ik nedēļu sociālajos tīklos ievietoja tūkstošiem ziņojumu un aptuveni četrdesmit tūkstošus komentāru. Saskaņā ar dokumentiem viņi saņēma aptuveni septiņsimt ASV dolāru par simts komentāru rakstīšanu dienā.
Lielākā daļa stratēģu ziņojumu saviem politiskajiem līderiem koncentrējās uz izveidotā satura apjomu un kopējo labojumu skaitu, taču pirmajos piecos mēnešos tie nesniedza nekādus pierādījumus, ka šiem centieniem būtu kāda ietekme uz ukraiņiem. Tomēr Kremļa veiktās aptaujas liecina, ka uzticēšanās Zelenskim saglabājas nemainīgi augsta.
Tomēr līdz 2023. gada augustam Kremļa aptaujas liecināja, ka šis rādītājs ir nedaudz samazinājies. Šo aptauju precizitāti nav iespējams novērtēt, un nav skaidrs, kā krievi tās veic Ukrainā.
Tomēr okupantu stratēģi apzinājās sava uzdevuma sarežģītību.
”Ukrainas mediju vidē mums ir jāieiet praktiski no nulles. Prokrieviskais segments ir pilnībā iztīrīts no medijiem un sociālajiem tīkliem,” teikts 2023. gada aprīļa ziņojumā.
Kremļa stratēģi tomēr ieteica attīstīt Telegram kanālu tīklu, norādot, ka pēdējā gada laikā tā auditorija Ukrainā ir pieaugusi par desmitiem procentu. Pēc viņu domām, tas bija visefektīvākais veids, kā iekļūt Ukrainas mediju telpā.
“Telegram ir kļuvis par vissvarīgāko ziņu avotu, vēl svarīgāku par galvenajiem plašsaziņas līdzekļiem. To nevar bloķēt,” sacīja augsta Eiropas drošības amatpersona.
Kremļa stratēģi arī atzīmēja nepieciešamību izvairīties no atklātas prokrieviskas propagandas, lai vairotu auditorijas uzticību.
Maija pirmajā nedēļā Facebook ieraksts, ka “Valērijs Zaļužnijs varētu kļūt par nākamo Ukrainas prezidentu”, saņēma 4,3 miljonus skatījumu. Pēc tam Kremlis izdeva pavēli izveidot līdzīgus ziņojumus vai “papildināto realitāti”, terminu, ko Krievijas amatpersonas lieto, lai aprakstītu viltus ziņas, tostarp ziņas, ka Rietumu līderi meklē Zelenska aizstājēju un ka Zalužnijs plāno apturēt pretuzbrukumu.
Turklāt Krievijas politiskie stratēģi sociālo tīklu dēļ Ukrainā publicējuši daudzus rakstus, no kuriem viens maijā bija ar nosaukumu “Zeļenskis pieķeras tronim. Ukrainā tiek likvidēta demokrātija”.
