Krievijas un Ukrainas karš tiek dēvēts par vienu no konfliktiem, kurā tiek izmantotas tehnoloģiski progresīvākās karadarbības metodes. Tomēr progress nav sasniedzis visus: snaiperu darbs joprojām tiek veikts saskaņā ar Pirmā pasaules kara kanoniem. Izņēmums ir droni, kas liek kaujiniekiem labāk maskēties no ienaidnieka izlūkošanas. Snaiperu darbs ir mērķtiecīgs un viens pats nevar ietekmēt kara gaitu, taču tieši viņi var pagriezt situāciju sev par labu konkrētos frontes sektoros. Spilgts piemērs ir nesenais Ukrainas Bruņoto spēku izrāviens Zaporižje.
Karadarbības teritorija Ukrainā ir “ideāla” snaipera darbam: karavīrs, kurš novilcinājies artilērijas apšaudē vai pārvarot mīnu laukus, ir lielisks mērķis. Arī reljefs un ainava labvēlīgi ietekmē snaiperu darbu: lauki un nelielais patvērumu skaits ļauj snaiperu grupai kontrolēt desmitiem kilometru telpas, tāpēc Ukrainas kaujiniekiem ir vairāki uzdevumi vienlaikus: papildus “mērķu likvidēšanai” snaiperi ir atbildīgi arī par izlūkošanas darbu, ieskaitot ienaidnieka karaspēku, aprīkojumu un aizsardzības barjeras. Par Ukrainas snaiperu darbu detalizētāk pastāstīja Wall Street Journal.
Pilsētas apstākļos snaiperi nav mazāk pieprasīti kā lauka apvidū. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direkcijas (GUR) pārstāvis Andrijs Čerņaks apgalvo, ka, pateicoties snaiperiem, izdevies ierobežot ”Vāgnera” PMK uzbrukumus Bahmutai. Elites strēlnieki veiksmīgi piesedza artilēriju, kuras pozīcijas tuvcīņā vājinās.
“Snaipera šaušana pati par sevi nevar uzvarēt karā, taču viens labs šāviens var mainīt situāciju konkrētā brīdī noteiktā frontes līnijā,” žurnālistiem sacīja bijušais Ukrainas īpašo spēku snaiperis Ruslans Špakovičs.
Netālu no Bahmutas darbojās Ukrainas snaiperu vienība, kas sevi dēvēja par “Bahmutas spokiem”. Viņu galvenais uzdevums ir likvidēt kritisko vienību vadītājus: no artilērijas apkalpēm līdz augstākajiem virsniekiem Krievijas armijas rindās. Paši šāvēji savu uzdevumu dēvē par “snaiperu teroru”: viņu mērķu vidū ir psiholoģiska spiediena izdarīšana uz ienaidnieku. “Ja jūs gatavojaties uzbrukt un jūsu leitnants tiek notriekts, vienība apjūk,” “snaiperu terora” loģiku skaidro atvaļinātais ASV armijas ģenerālmajors Roberts Skails.
Īss snaipera skolas kurss
Ukrainas militārpersonas atzīst, ka viņiem nav iespēju ātri piegādāt frontei lielu skaitu speciālistu: nepietiek instruktoru, ekipējuma un laika mācībām. Kā norāda Špakovičs, profesionāla snaipera apmācība ilgst vairākus gadus, savukārt daži Ukrainas snaiperi īso kursu iziet pusotra mēneša laikā. Ukraina savus profesionālos snaiperus sāka apmācīt tikai 2013. gadā. Paši ukraiņi atzīst, ka šajā jautājumā ir vājāki par Krieviju, kuras snaiperi ir labāk ekipēti un atbilstoši apmācīti.
Ekspreskursā ietilpst septiņu nedēļu apmācības, kuru laikā topošajiem snaiperiem pirmām kārtām māca maskēties. Viens no topošo cīnītāju uzdevumiem ir formulēts šādi: “Paslēpties atklātā vietā 15 metru rādiusā” Paslēpju spēles laikā instruktors mēģina atrast cīnītājus uz zemes, un bieži tas neizdodas. Taču uzdevums kļūst sarežģītāks, kad meklēšanai tiek pievienoti droni. Drons atrod pat tos, kuri no galvas līdz kājām ir klāti kamuflāžā.
Tomēr visi treniņi var būt veltīgi, ja cīnītājs nav sagatavots morāli. “Var trenēties šaut labi, bet psiholoģiski ir jābūt mierīgam, un to nevar iemācīties,” sacīja ukraiņu ierindnieks ar izsaukuma signālu “Bārda”. Pacietība un slepenība snaiperim ir tikpat svarīga kā precīzas šaušanas prasme.
Lai kompensētu apmācības trūkumu, Ukrainas pavēlniecība ir spiesta meklēt risinājumus, kā izmantot “nepietiekami apmācītus” kaujiniekus. Šajā jautājumā Ukraina aizguva ASV pieredzi, kur snaiperi arvien vairāk strādā nevis atsevišķos pāros, bet gan komandā kopā ar kājniekiem. Šādi snaiperi ir bruņoti ar jaudīgām šautenēm un kopā ar citiem cīnītājiem tiek nosūtīti uzbrukumā. Viņu uzdevums ir likvidēt attālākus mērķus, palīdzot komandai virzīties uz priekšu un aizsargājot kājniekus. Praksē šis uzdevums pārvēršas par taktiku “sit tam, ko redzi”, atzīmē snaiperu vienības ”Velni un eņģeļi” snaiperis ar izsaukuma signālu “Kukuška”.
Pieredzējuši snaiperi mēdz strādāt komandās pa diviem. Viens no tiem pilda lorektora funkcijas: aprēķina attālumu, vēja ātrumu un virzienu, otrs šauj. Ja nepieciešams, snaiperi guļ pārmaiņus; tipisks snaiperu pāra reids neitrālajā zonā aizņem pusotru dienu, lai gan dažas operācijas var ilgt pat deviņas dienas, taču tas notiek reti. Uzlidojuma laiku snaiperi ir gandrīz pilnībā atstāti savā ziņā – tikai ārkārtas situācijā viņi var lūgt kājnieku atbalstu.
“Redzu kustīgas figūras – šauju”
”Velni un eņģeļi” snaiperi ir iedalīti 115. atsevišķajā mehanizētajā brigādē. Strēlnieku divīzija tika veidota no cīnītājiem, kuri guvuši pieredzi vismaz dažās smagās kaujās. Kolektīvs ir daudzveidīgs: ir bijušais mednieks no Krimas, un ir bijušais profesionāls burvis, kurš joprojām izklaidē kolēģus ar trikiem ar kāršu un cigarešu pazušanu – pirms kara viņš ieroci rokās nebija turējis.
“Velnos un eņģeļos” bija 26 cilvēki, bet šobrīd aktīvi darbojas tikai 14 snaiperi: divi gājuši bojā, pārējie ievainoti. Atlikušie snaiperi saka, ka viņiem nav līdzjūtības pret upuriem: viņi uzskata viņu nāvi par atriebību par savu biedru nāvi.
“Bahmutas spokos” ir 20 snaiperi. Pēdējā pusgada laikā viņi naktī strādājuši nopostītās pilsētas rajonā, šajā laikā, pēc viņu komandiera teiktā, nogalinājuši 524 Krievijas karavīrus.
Ukrainas bruņoto spēku snaiperu vidū ir arī sievietes. Zaporižjas virzienā strādā snaiperis ar izsaukuma zīmi “Kukuška”. Šis 32 gadus vecais bijušais žurnālists ir iekļauts Zaporižjas 47. brigādē – tieši šī brigāde atbrīvoja Rabotino ciemu. “Kukuška” atzīst, ka koncentrējas tikai uz pavēli un nejūt nekādas jūtas pret saviem mērķiem: “Es neredzu viņu sejas, emocijas, viņu sievu attēlus vai kaut ko citu no viņu dzīves. Es vienkārši redzu kustīgas figūras un šauju.
“Snaiperu terora” taktika bijusi samērā veiksmīga. Jūlijā Bahmutas rajonā ukraiņu snaiperis ar izsaukuma zīmi “Alfa” gandrīz divu kilometru attālumā iznīcināja vecāko virsnieku. Bet 2022. gada novembrī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka cits Ukrainas snaiperis likvidēja mērķi 2710 metru attālumā, kas bija rekords visā konflikta laikā. Ja Ukrainas bruņoto spēku dati ir pareizi, tad šis šāviens kļuva par otro pasaulē attāluma ziņā.
Zināmi vairāki gadījumi, kad ukraiņu snaiperi no dažādām vienībām likvidējuši krievu komandierus. Piemēram, okupētā Luhanskas apgabala teritorijā Ukrainas Bruņoto spēku snaiperis nošāva vienu no tautas milicijas komandieriem. 2022. gada jūlijā ar snaipera šāvienu tika nogalināts Krievijas varonis, Gaisa spēku 331. gaisa desanta pulka komandieris Ivans Pozdejevs
