Ojatu ezers un Dagdas ala ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas Dagdas novadā, kuru unikalitāti izzināja šīs nedēļas radio raidījuma „Pa dobys stygom pi myusim Latgolā” veidotāji.
VIETĒJO SARGĀTAIS EZERS
Ojats ir neliels ezers Dagdas novada Konstantinovas pagastā. Tā dziļums ir vairāk nekā 40 metri, kas ierindo to sestajā vietā starp dziļākajiem Latvijas ezeriem. Tomēr ievērību citu ezeru vidū tas guvis ar savu tīro ūdeni, kas te ļauj augt un dzīvot retiem augiem un dzīvniekiem. Lai aizsargātu īpašo ekosistēmu un neļautu ezeram tapt piesārņotam, pirms 17 gadiem te izveidots dabas liegums.
Austrumu pusē gar pašu ezeru ved neliels ceļš, kas ir vienīgā iespēja tam piekļūt ar mašīnu. Cita piekraste ir mežiem aizaugusi. Pa kreisi no ceļa ir ezers, pa labi – aptuveni piecas lauku mājas. Praktiski visa Ojatu ezera dabas lieguma teritorija ir privātīpašums, un te uzturēties var tikai ar privātīpašnieku atļauju.
„Piebraukt pie ezera var, bet jūs noteikti sastapsieties ar privātīpašnieku, kurš jums kaut ko prasīs un atkarībā no tā, ko jūs vēlēsieties darīt, vai nu atļaus, vai neatļaus te palikt,” radio raidījumam stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. „Cilvēki, kas te dzīvo, pieskata ezera krastus. Un varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc šis ezers ir spējis saglabāties tik tīrs. Viņš ir piemērots retajām augu sugām, kas te aug tieši tāpēc, ka tas netiek masveidā izmantots.”
Ezerā dzīvo platspīļu vēzis, kas ir reta suga un kura ieguve ir aizliegta. Gar visu ezera piekrasti aug Latvijā reti sastopamie ūdens augi dortmaņa lobēlijas un gludsporu ezerenes. „Pie mums nav daudz ezeru, kur augtu šādi augi. Pēdējos 100 gados ir izzuduši 25 tādi ezeri. Un tas viss saistīts ar piesārņojumu,” norāda I.Skrinda.
Te ir ļoti jūtīga un tīra ekosistēma, tāpēc svarīgi, lai pie Ojatu ezera nenotiktu intensīva rekreācija. Braukšana ar motorlaivu, peldēšanās, trakošana pa krastu, matu un drēbju mazgāšana – tās visas ir ezeram nevēlamas darbības, ko vietēji nedara paši un uzmana, lai to nedarītu arī cilvēki no malas.
DAGDAS ALAS FENOMENS
Dagdas muižas parkā atrodas dabas fenomens – Dagdas ala. Ir pētnieki, kuri uzskata, ka šo alu nevienam nevajadzētu rādīt, jo tā ir pārāk unikāla un cilvēka klātbūtne tai var kaitēt. Neraugoties uz to, ala ir atrodama tūrisma ceļvežos un ir brīvi pieejama apskatei.
Līdz alai var nokļūt, pa akmeņiem šķērsojot nelielu upīti Gušču. Ieraudzītais liek mazliet vilties – ala ir neliela, gaiši dzeltenā krāsā, sūnām un citiem augiem apaugusi. „Vajag ļoti gribēt šo alu ieraudzīt. Tā nav nekas tāds iespaidīgs. Bet tā ir īpaša. Neliela, bet īpaša,” saka vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda.
Izrādās lielākā daļa Latvijas alu ir veidotas no smilšakmens vai dolomīta iežos, bet Dagdas ala veidojusies no grants un oļiem, kas daudzu gadu tūkstošu gaitā sacietējuši, plūstot kaļķainam avotam. Šādas alas Latvijā ir tikai divas, tādēļ tās ir ļoti unikālas un ir aizsargājami dabas pieminekļi.
Tā kā šī ir aizsargājama teritorija, alas tuvumā nedrīkst veidot kailcirti. Uz tās sienām, protams, nedrīkst veikt arī skrāpējumus, taču nevienu uzrakstu „Te biju es” gan nemana, jo iezis ir ļoti ciets.
Dagdas alas augstums nepārsniedz vienu metru. Lai arī ala no ārpuses izskatās maza, tai esot ap pieci metri dziļas ejas. I.Skrinda zina stāstīt kādu leģendu, ka ala ar slepenu eju ir savienota ar baznīcu. Alā pat esot meklēta apslēpta manta. Bet cilvēka klātbūtne ir traucējums alai un pat nevēlama. „Lienot kaut ko varam noberzt, aizskart. Man ir pārliecība, ka pat cilvēka elpa tur nav vajadzīga un siltums, ko izdala cilvēks, nav vajadzīgs, vismaz tādās alās kā šī,” uzskata I. Skrinda un aicina ar cieņu izturēties pret mums dotajām dabas bagātībām.
Radio raidījumu “Pa dobas stygom pi myusim Latgolā” klausieties ceturtdienās plkst. 16.50 “Divu Krastu radio” (ar atkārtojumu piektdien plkst.18.50), kā arī plkst. 11.25 “Latgales radio” (atkārtojums piektdien 16.50) vai www.pimyusimlatgola.lv
Informāciju sagatavoja:
Producentu grupa “Lietišķā Latgale”
