Krievijas prezidents Vladimirs Putins prezidenta vēlēšanu priekšvakarā sniedza interviju televīzijas raidījumu vadītājam Dmitrijam Kiseļevam.
Visa intervija ilga vairāk nekā pusotru stundu, bet šeit publicējam dažus izvilkumus no tās.
Par cilvēka miesu un vampīriem
Rietumu elite, kas ir pieradusi “piepildīt vēderu ar cilvēka miesu” un kabatas ar naudu, ļoti vēlas saglabāt pastāvošo negodīgo situāciju starptautiskajā arēnā starptautiskajās lietās, taču nāksies saprast, ka “vampīru balle” beidzas, Putins sacīja Kiseļovam.
Pēc viņa teiktā, viņš nejūtas kā pasaules likteņu lēmējs, bet gan kā cilvēks, kurš pilda savu pienākumu pret Krieviju, pie kam “daudzu cilvēku pasaulē” priekšā, kas skatās, kas notiek “mūsu valstī un cīņā par mūsu interesēm”
Putins atgādināja par planētas bagātāko un ietekmīgāko cilvēku tā saukto zelta miljardu, kuri “gadsimtiem, praktiski 500 gadus” parazitēja uz citu tautu rēķina – īpaši Āfrikā, Latīņamerikā un Āzijā.
“Protams, neviens to nav aizmirsis. Man ir sajūta, ka runa pat nav par šo valstu vadību, lai gan tas ir ļoti svarīgi, bet parastie šo valstu pilsoņi jūt notiekošo savās sirdīs. Viņi saista mūsu cīņu par savu neatkarību un patieso suverenitāti ar saviem centieniem pēc savas suverenitātes un neatkarīgas attīstības,” secināja Krievijas līderis.
Par salīdzinājumu ar Vāciju un robotiem
Pēc Putina domām, Krievijas ekonomika aug, un šo faktu fiksējušas starptautiskās organizācijas. Viņš apgalvo, ka pirktspējas paritātes ziņā Krievija ir apsteigusi Vāciju un sasniegusi piekto vietu starp pasaules lielākajām ekonomikām.
Tomēr joprojām pastāv liela kvalitatīva atšķirība starp Krievijas un Vācijas ekonomiku, kas izpaužas to struktūrā, uzsvēra Putins.
“Mums joprojām ir daudz jādara, lai nodrošinātu, ka ne tikai attiecībā uz pirktspējas paritāti, bet arī pēc IKP uz vienu iedzīvotāju mums ir pienācīga pozīcija – pirmkārt. Un otrs: lai pati struktūra mainītos, lai tā kļūtu daudz efektīvāka, modernāka, inovatīvāka,” skaidroja Krievijas prezidents.
Viens no galvenajiem ekonomiskajiem uzdevumiem mūsdienās, pēc Putina domām, ir darba ražīguma paaugstināšana personāla trūkuma apstākļos, palielinot “inovāciju” un palielinot “robotizācijas blīvumu” līdz vismaz 1 tūkstotim robotu uz 10 tūkstošiem strādājošo.
Lai atrisinātu šajā sakarā radušos personāla apmācības problēmu, 2024.gadā valstī darbojošos “moderno inženiertehnisko skolu” skaits tiks palielināts līdz 50, bet “tuvākajos gados” dubultots,” apliecināja Putins.
Par īpašu struktūru sankciju apkarošanai
Krievija veiksmīgi pārvar Rietumu sankcijas, un tai nav jāveido īpaša institūcija, kas nodarbotos ar jautājumiem, kas saistīti ar importa aizstāšanu un citiem ar šiem ierobežojumiem saistītiem aspektiem. Runājot par to, Krievijas līderis uzsvēra, ka valdība, Centrālā banka un Drošības padome situāciju analizē un viņu pūliņi ir pietiekami.
“Mēs dzīvojam pasaulē, kas pastāv, un esam tai pielāgojušies. Mēs saprotam, ar ko mums ir darīšana. Un līdz šim, kā redzams no mūsu darba rezultātiem, mēs rīkojamies diezgan efektīvi,” secināja Putins.
Par izdevumiem no vēstījuma parlamentam
Vēstījumā parlamentam izklāstīto Krievijas attīstības plānu rūpīgi izstrādāja ekspertu kopiena, valdības un prezidenta administrācijas speciālisti, atgādināja Putins, atbildot uz jautājumu par viņa izvirzīto mērķu un uzdevumu īstenošanas izmaksām.
Pēc viņa teiktā, ienākumu un izdevumu aprēķins vēstījumā norādītajās prioritārajās jomās veikts “tieši sešiem gadiem”.
“Viss pilnībā iekļaujas budžeta noteikumos un patiesībā ir diezgan konservatīvs, jo daži eksperti uzskata, ka vajadzētu un būs vairāk ienākumu,” sacīja Putins.
Par uzvaras cenu pār Ukrainu
Ja Krievija atteiksies veikt militāru operāciju Ukrainā, tas var beigties ar katastrofālām sekām un daudzkārtēju zaudējumu pieaugumu, sacīja Krievijas līderis. Tā viņš atbildēja uz Kiseļeva jautājumu par cenu, ko valsts ir gatava maksāt par uzvaru.
“Katra cilvēka dzīve ir nenovērtējama, katra. Un mīļotā zaudējums ģimenei, jebkurai ģimenei ir milzīgas bēdas. Bet par ko ir jautājums? <…> Ja mēs šodien pametīsim šos cilvēkus, tad rīt mūsu zaudējumi var pieaugt daudzkārt, un mūsu bērniem nebūs nākotnes, jo jutīsimies nedroši, būsim trešās vai ceturtās šķiras valsts,” apgalvo Putins. .
Pēc viņa teiktā, lai samazinātu cilvēku zaudējumus, nepieciešams palielināt ieroču skaitu un jaudu, un darbs šajā virzienā jau notiek “septiņjūdžu soļiem”.
Par sarunām ar Kijivu
Maskava nekad nav atteikusi miera sarunas ar Kijevu, taču tagad tā ir gatava tikai dialogam, kas balstīts nevis uz “dažām vēlmēm”, bet gan uz “uz vietas” izveidojušos realitāti. Turklāt, pēc Putina domām, Krievijai sarunu laikā ir jābūt pārliecinātai, ka Ukraina tās neizmanto kā pauzi pārbruņošanai.
Var runāt tikai par “nopietnu sarunu” ar “noteiktām” drošības garantijām Krievijai, uzsvēra valsts vadītājs, atzīstot, ka “godīga līguma noslēgšanas” jautājumā “nevienam neuzticas”.
Par gatavību kodolkaram
No militāri tehniskā viedokļa Krievija ir gatava kodolkaram, visu laiku turot gatavībā raķetes, un tās kodoltriāde ir “modernāka par jebkuru citu”, bet kodolieroču izmantošana iespējama tikai saskaņā ar Krievijas noteiktajiem principiem, sacīja Putins.
“Mēs esam gatavi pielietot ieročus, tostarp jebkurus ieročus, arī tos, kurus jūs minējāt, ja mēs runājam par Krievijas valsts pastāvēšanu, kaitējot mūsu suverenitātei un neatkarībai,” sacīja Krievijas līderis.
Viņš atzina, ka Krievija varētu veikt kodolieroču izmēģinājumus pēc līdzīgiem ASV izmēģinājumiem. Putins atgādināja, ka Vašingtona nav ratificējusi Vispārējo kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu (CTBT), liekot Krievijas pusei atsaukt savu ratifikāciju, “lai saglabātu paritāti”.
