Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina mainīt valsts migrācijas politiku, “balstoties uz rūpīgu jaunās realitātes analīzi”. Viņaprāt, šodien šajā jomā būtu jāņem vērā esošie un potenciālie izaicinājumi.
“Situācija pasaulē dinamiski mainās, parādās jauni globāli un reģionāli faktori, kas ietekmē migrācijas sfēru. Un mums ir jāreaģē uz šīm izmaiņām savlaicīgi un efektīvi, jāuzlabo savs darbs, ” sacīja Putins.
Viņš atgādināja, ka šādu norādījumu devis jau 2020.gadā, un piebilda, ka gaida ziņojumus no Drošības padomes deputātiem “par to, kas jau ir izdarīts, uz kādām prioritātēm tuvākajā laikā būtu jākoncentrējas”. Pirms diviem gadiem Putins uzdeva reformēt migrācijas režīmu un pilsonības institūtu, lai “veidotu Krievijas Federācijas interesēm atbilstošu migrācijas situāciju”.
2022. gada februārī valstī tika izveidota Drošības padomes Starpresoru komisija valsts migrācijas politikas uzlabošanai. To vadīja Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš nosauca kontroli pār migrantu uzturēšanos valstī par “drošības režīma neatņemamu sastāvdaļu”.
Krievija saskaras ar rekordlielu pilsoņu aizplūšanu no valsts uz Ukrainas kara un mobilizācijas izsludināšanas fona. Tikai divu nedēļu mobilizācijas laikā valsti pameta līdz miljonam cilvēku. Šāds emigrācijas novērtējums tika dots Kremlī, ziņoja Forbes, atsaucoties uz avotu, kas ir pazīstams ar šo lietu.
Kazahstānas varas iestādes ziņo, ka kopš 21.septembra valstī ieradušies 200 000 Krievijas pilsoņu. Gruzijā ieradās vairāk nekā 80 000 cilvēku. No citiem galamērķiem krievi iecienījuši arī Somiju , kur pēc valsts robeždienesta datiem iebraukuši 65 768 cilvēki, Mongolija (iebraukuši 6268 Krievijas pilsoņi) un Kirgizstāna (reģistrēti 3526 krievi).
Pilsoņu aizplūšana uz Ukrainas kara fona kļuva manāma jau pirms mobilizācijas izsludināšanas. Pēc Rosstat oficiālajiem datiem no janvāra līdz septembra sākumam vien Krieviju pameta 419 000 cilvēku. Tas ir divreiz vairāk nekā pirms gada.
