Mēs jau rakstījām, ka britu medijs Financial Times vakar ziņoja, ka uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām izraisījuši bažas Vašingtonā bažas.
Kopš 2024. gada sākuma Ukrainas tāla darbības rādiusa bezpilota lidaparāti veikuši virkni veiksmīgu uzbrukumu naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā. Šādu Ukrainas specdienestu izmantoto uzbrukumu mērķis ir skaidrs – radīt degvielas deficītu agresorvalstī un mazināt Krievijas spēju cīnīties karā pret Ukrainu. Tomēr, kā ziņo Financial Times, uzbrukumi Krievijas naftas infrastruktūrai, šķiet, Vašingtonā radījuši bažas.
Kādiem objektiem uzbrūk Ukraina?
18. martā The Insider ziņoja, ka kopš 2024. gada sākuma ar bezpilota lidaparātiem uzbrukts jau 13 Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Pēc The Insider aprēķiniem, uzbrukumā cietušo rūpnīcu kopējā uzstādītā jauda ir 178 miljoni tonnu gadā, bet būtiski bojātas tikai astoņas naftas pārstrādes rūpnīcas ar kopējo uzstādīto jaudu 83 miljoni tonnu gadā.
“Ja ņem vērā tikai būtiski bojātās primārās naftas pārstrādes iekārtas, gaisa trieciena kampaņa līdz šim ir skārusi tikai 46 miljonus tonnu pārstrādes jaudas gadā, kas atbilst 14% no kopējās naftas pārstrādes jaudas un 17% no 2023. gadā pārstrādātās naftas,” vēstīja žurnālisti.
Medijs ”EnergoBiznes” publicēja skarto naftas pārstrādes uzņēmumu karti Krievijā.
Kāds ir uzbrukumu mērķis?
Divas trešdaļas Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu (rafinēšanas rūpnīcu) atrodas Krievijas Eiropas daļā, tas ir, Ukrainas specdienestu bezpilota lidaparātu sasniedzamībā. Veiksmīgi bezpilota lidaparātu uzbrukumi var izraisīt degvielas deficītu un cenu kāpumu agresorvalstī jau dažu mēnešu laikā.
Šādu viedokli pauda ”Militāri juridisko pētījumu centra” vadītājs Oleksandrs Musienko.
Eksperts atzīmēja, ka Krievija jau fiksē zināmu degvielas cenas pieaugumu tirgū un tās trūkumu, taču īstā krīze vēl tikai priekšā. Ja streiku intensitāte turpināsies, pēc dažiem mēnešiem Krievijas naftas pārstrādes nozare cietīs nopietnus postījumus.
Pēc viņa teiktā, Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu slēgšanas kontekstā pieaugs degvielas cenas, tiks apturēts eksports, tāpēc ienākumi no ienesīgākās Krievijas rūpniecības nozares sāks kristies.
“Attiecīgi ievērojami samazināsies ieņēmumi Krievijas budžetā, kas tiek izmantoti karam. Bet tas prasa laiku,” uzsvēra Musijenko.
Kas ir zināms par ASV “prasībām”
22.martā Financial Times ziņoja, ka ASV varasiestādes it kā aicinājušas Ukrainu pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, baidoties par ievērojamu naftas cenu pieaugumu pasaulē.
Vašingtona esot nobažījusies, ka uzbrukumi Krievijas enerģētikas objektiem ietekmēs Kremļa naftas ieguves jaudas un paaugstinās cenas pasaulē pirms prezidenta vēlēšanām, kad benzīna cenas neizbēgami kļūs par strīdīgu tēmu.
FT avoti arī norādīja, ka Vašingtona baidās, ka atkārtotie triecieni izprovocēs Krieviju uz atriebību un ka agresorvalsts vērsīsies pret enerģētikas infrastruktūru, uz kuru balstās Rietumi, tostarp naftas cauruļvadus.
Vai amerikāņiem ir iemesls uztraukties – eksperts
”Ekonomikas ekspertu platformas” ekspertu grupu koordinators Oļegs Getmans sacīja, ka bezpilota lidaparātu triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām izraisīja zināmu jaudas zudumu Krievijas naftas sektorā, taču tas nekādā veidā neietekmēja naftas ieguvi.
“Krievijas naftas ieguve un piegāde tieši pasaules tirgiem pēdējā mēneša laikā nesamazinājās. Samazinājums notika agrāk starptautisko sankciju dēļ. Pēc tam tirgus līdzsvarojās,” viņš uzsvēra.
Pēc viņa teiktā, degvielas cenu kāpumu ASV prezidenta vēlēšanu laikā izraisīja nevis Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijas degvielas nozarei, bet gan pašu Amerikas naftas pārstrādes rūpnīcu slēgšana plānveida remontdarbiem. Tā kā šo rūpnīcu īpašnieki pārsvarā ir republikāņi, iespējams, viņi apzināti traucē situāciju pirms vēlēšanām.
Oļegs Getmans uzsvēra, ka ir samazinātas Krievijas iespējas pārstrādāt naftas produktus un attiecīgi piegādāt degvielu gan Krievijas iekšienē, gan pasaules tirgū. Tāpēc no 1. marta Krievijas varas iestādes aizliedza benzīna eksportu, ierobežojumi būs spēkā sešus mēnešus. Bet tas neietekmē Amerikas naftas un degvielas tirgu.
Ko par Vašingtonas “prasībām” saka Ukrainas prezidenta kancelejā
Informāciju, ka Vašingtona it kā pieprasa Ukrainai pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas infrastruktūrai, Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks nosauca par “fiktīvu”.
“Pēc divu gadu pilna mēroga kara neviens nediktēs Ukrainai šī kara vešanas nosacījumus,” viņš sacīja.
Podoļaks norādīja, ka Ukraina iznīcina “kara infrastruktūru” Krievijas teritorijā.
“Starptautisko tiesību ietvaros Ukraina var “attaukot” Krievijas kara instrumentus. Degviela ir galvenais kara rīks. Ukraina iznīcinās degvielas infrastruktūru,” skaidroja Podoļaks.
