Mūsdienās bieži vien mēdz teikt, ka cilvēki kļūst arvien nekaunīgāki un pārdrošāki. Tomēr arvien ir cilvēki, kuriem piemīt tāda īpašība kā kautrība, turklāt tādā mērā, ka tā kļūst traucējoša, jo cilvēks baidās izteikt savas domas savā ģimenē vai darbā, grūti ir iepazīties, kā arī pierādīt sevi mutiskos pārbaudījumos, jūtas neērti dēļ sava izskata vai baidās kļūt smieklīgs. Turklāt bieži vien kautrība no malas izskatās kā iedomība, kad cilvēks nesmaida, nesarunājas ar citiem, ir sevī ierāvies.
Un tomēr mēdz būt tā, ka mēs pat neiedomājamies, cik ļoti otrs ir kautrīgs. Par to liecina arī pētījumi, kuros novērots, ka vīrieši ir kautrīgāki nekā sievietes, lai arī ierasti liekas, ka vīrieši ir tie drosmīgie un bieži vien atstāj sievietes otrajā plānā ar savu runas veidu vai izturēšanos. Nav tā, ka cilvēks kautrību iegūst tikai dzīves laikā, tā var tikt pārmantota arī iedzimtības ceļā, jo katrs bērniņš jau piedzimstot nes kādu informāciju par sevi. To, iespējams, redzēt, novērojot mazuļus viņu pirmajās dzīves dienās – jau tad katram ir savs raksturs – vieni ir mierīgāki, citi aktīvāki, vieni vairāk vērsti uz sevi, citi komunikablāki. Bet, protams, daudz nosaka arī attiecības ģimenē, tam kā bērnus vērtējuši vecāki, kāds bijis pusaudžu laiks – ne tikai ģimenē, bet arī skolā un citur ārpus mājas.
Kautrīgi visbiežāk ir tie cilvēki, kuriem ir zems pašvērtējums, līdz ar to bailes un nedrošība gan pašam no savām domām, gan rīcības un galvenais – ko par to domās un teiks citi, gan tuvie, gan pilnīgi sveši cilvēki. Lai gan visbiežāk kautrīgos cilvēkus var atpazīt pēc tā, ka viņi parasti ir klusētāji un no malas vērotāji, ir daļa kautrīgo, kas savu īpašību maskē aiz pārāk lielas bravūras un asas izturēšanās. Protams, nedrošība var piemeklēt arī pašpārliecinātus cilvēkus, ja viņiem jāsaskaras ar kādām negaidītām vai jaunām situācijām, kurās viņi nezina, kā īsti rīkoties. Bet līdz ko ir apgūtas nepieciešamās prasmes, tā viss atkal nostājas savās vietās.
Lai savu kautrīgumu spētu pārvarēt, cilvēkam visvairāk jāstrādā pašam ar sevi, jo lai kā kāds no malas teiktu – ai, cik tu esi skaista, cik talantīga, cik labi tev tas padodas, ja sieviete pati tam neticēs, tad šie vārdi sasildīs tikai uz mirkli. Sakārtot sevi un uzlabot savu pašvērtējumu cilvēks var gan pats strādājot ar sevi, lasot sev interesējošu literatūru, gan vēršoties pie speciālistiem, kas palīdzēs sakārtot cilvēka iekšējo pasauli un izjūtas.
Daži padomi kautrības pārvarēšanai:
Ir svarīgi strādāt gan ar savu pašvērtējumu, gan ar prasmju uzlabošanu, ja to neesamība spēcina kautrēšanos. Savu pašvērtējumu var uzlabot, noticot sev un kaut vai domās sev sakot – es sev ticu, es esmu drosmīgs, es spēju u.tml. Jo biežāk to atkārtosies, jo ātrāk ķermenis uz šiem vārdiem atsauksies. Ar labām domām cilvēks ietekmē savu garastāvokli. Un kā zināms, labā garastāvoklī mēs esam arī pārliecinātāki par sevi un drošāki.
Lai arī kautrīgajiem liekas, ka visi cilvēki vēro tieši viņus, arvien ir vērts atcerēties, pārsvarā katrs ir pārņemts ar sevi un savām domām, un bieži vien pat nepamana kaut ko, par ko kautrīgais pārdzīvo vēl ilgi un dikti, tāpēc labāk arī pašam ātri vien aizmirst kādas iedomātas neveiksmes un darboties tālāk. No domām par sevi labāk ir pievērsties domām par otru cilvēku – kā viņš jūtas, ko viņām pajautāt, kā palīdzēt. Tad aizmirsīsies arī savs satraukums un būs prieks un interese par otru cilvēku un viņa atbildes reakciju. Jo cilvēkiem patīk, ja par viņiem interesējas, apjautājas, izpalīdz, ja vien jautājumi nav vienkārša ziņkārība vai nekļūst uzmācīgi.
Kautrīgajiem viņu lielākais ienaidnieks bieži vien ir ieraušanās sevī, kas atgrūž arī apkārtējos. Pirmais un būtiskākais – lai vai kā, ir vērts iemācīties smaidīt. Smaidošs cilvēks šķiet daudz pieejamāks un draudzīgāks un arī, ja gadās neveikla situācija, smaids spēj novērst uzmanību. Smaids iedrošina arī otru cilvēku tuvoties un uzsākt sarunu.
Lai jaunās situācijās neapjuktu un spētu rīkoties pietiekami drosmīgi, ir vērts iepriekš apdomāt, kāda situācija varētu būt, kā rīkoties dažādos iespējamos gadījumos. Ja tas ir saviesīgs pasākums, kā uzsākt sarunu, ko pajautāt. Ja eksāmens, tad sagatavot dažādus atbilžu variantus, u.tml.
Satraucošās situācijās ir vērts apgūt arī elpošanas vingrinājumus, jo mierīgāks cilvēks arī jutīsies pārliecinātāks par sevi nekā tāds, kurš sāks sarkt, raustīt valodu u.tml.
Lai spētu pārvarēt savu kautrīgumu un bailes, vislabākais ceļš ir rīkošanās – ja ir bail uzstāties lielas auditorijas priekšā, vispirms var mājās izmēģināt runu pie spoguļa, tad tuvam cilvēkam, tad draugiem. Tas gan palīdzēs par svarīgo tematu izteikties precīzi, gan radīs drošības sajūtu, jo jau vairākkārtīgi par to būs runāts. Tāpat arī draugi var uzdot āķīgus jautājumus, jo tad uz tiem jau būs iepriekš sagatavotas atbildes. Tajā pašā laikā nevajag pārāk daudz iedomāties, kā būtu, ja būtu, bet tieši rīkoties, jo domas paralizē un nobaida, bet rīcība atbrīvo un iedrošina.
Tāpat kā bērniem, arī pieaugušajiem ļoti labi noder atalgojuma sistēma, par kādu labi paveiktu darbu vai spēju sev pārkāpt pāri un rīkoties drosmīgi.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
