Otrdien, 12. martā, primārā (partiju) balsošana notika Džordžijas, Havaju salās, Misisipi un Vašingtonas štatos. Visas priekšvēlēšanas un sapulces (caucus) notika bez alternatīvas: pēc tam, kad Nikija Heilija pameta republikāņu sacīksti un Dīns Filipss pameta demokrātu sacensību, visas balsošanas pārvērtās par formalitāti. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada politologs Sems Vilsons
Vakardienas balsis ir svarīgas kaut vai tāpēc, ka katrs no izvirzītajiem prezidenta vēlēšanās saņēma matemātiski nepieciešamo delegātu skaitu, ko atbalstīt partiju konventos vasarā. Trampam tagad ir 1228 (vajadzīgās 1215) balsis, bet Baidenam 2101 (1968).
Vakardienas balsojuma galvenais rezultāts ir tas, ka abi kandidāti sasniedz nominācijas finišu. Un, lai arī ne Trampam, ne Baidenam var nebūt vienprātīga atbalsta savās partijās, tagad ir pilnīgi neiespējami mainīt partijas gaidāmo lēmumu ar vēlēšanu instrumentiem.
Šāda situācija nav īpaši raksturīga ASV vēlēšanām. Līdz oficiālajai nominācijai vēl palicis gandrīz pusgads, taču kandidāti jau ir zināmi un turklāt viņiem ir iespēja aģitēt vienam pret otru. Situācija ir vēl neparastāka, jo pagājušajā politiskajā ciklā šie paši kandidāti jau cīnījās viens pret otru.
Vienīgā intriga, kas, visticamāk, tiks atklāta tuvākajā laikā, ir viceprezidenta kandidatūra Donalda Trampa balsojumā. 2016. gadā Tramps aģitēja pret ļoti spēcīgu opozīciju Republikāņu partijā. Priekšvēlēšanu laikā viņš daudzus republikāņus vērsa pret sevi, tāpēc daudzas viņa iniciatīvas Kongresā sastapās ar pretestību ne tikai no demokrātu, bet arī no republikāņu puses.
Spilgtākie no šiem piemēriem, iespējams, ir sankcijas pret Krieviju, kuras Tramps neatbalstīja, taču, saprotot, ka Kongresā šajā jautājumā ir izveidojusies skaidra abu partiju vienprātība, viņš bija spiests ieviest sankcijas. Vēlēšanu priekšvakarā, kad viņam bija nepieciešams kompromiss ar republikāņu establišmentu, Tramps par viceprezidentu izvēlējās Maiklu Pensu, tradicionālu republikāni ar gandrīz ideāliem republikāņu politiskajiem amatiem un sasniegumiem.
Šķiet, ka 2016. gadā situācija ir radikāli mainījusies. Tagad Republikāņu partija praktiski ir kļuvusi par Trampa partiju. Par to īpaši liecina Trampa augstie rezultāti priekšvēlēšanu sanāksmēs laikā, kad citi republikāņi vēl piedalījās vēlēšanu sacīkstēs pret viņu.
Priekšvēlēšanās Tramps saņēma ierasto rezultātu – 55-65% balsu. Viņš uzvarēja sapulces, kurās piedalījās aktīvi Republikāņu partijas biedri ar rezultātu 80–100%. Tas ir īpaši skaidri redzams, ja salīdzina ar 2016. gada priekšvēlēšanu sapulcēm, no kurām daudzas Tramps vispār zaudēja.
Tāpēc Tramps var nekautrēties un par savu viceprezidentu uzaicināt kādu dedzīgu MAGA aktīvistu (MAGA – Make America Great Again, Trampa ievēlēšanas un prezidenta sauklis). Ik pa laikam Tramps dod mājienus, ka lēmums par viceprezidentu tiks pieņemts tuvākajā laikā, un kandidatūra “nebūs pārsteigums”.
Par Trampa un trampisma nostiprināšanos Republikāņu partijā liecina arī vadības maiņa Republikāņu nacionālajā komitejā. Pēc pirmās superotrdienas Ronna Makdaniela, kura to vadīja kopš 2017. gada janvāra, paziņoja par atkāpšanos no amata. Jaunais komitejas priekšsēdētājs ir Maikls Vitlijs, kurš 2020. gadā aktīvi atbalstīja Trampu, cenšoties novērst Baidena apstiprināšanu par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju. Prese ziņoja, ka Vitlijs pat piedalījies Trampa sarunā ar Džordžijas štata varasiestādēm: Tramps pieprasījis “dabūt viņam trūkstošās balsis”. Šī epizode kļuva par iemeslu vienam no kriminālvajāšanas gadījumiem pret bijušo prezidentu.
Komitejas līdzpriekšsēdētāja bija Lara Trampa, Donalda Trampa vedekla, viņa trešā dēla Ērika sieva.
Tramps tagad spēlē ļoti dīvainu lomu: viņš vairs (vēl) nav prezidents, tomēr viņš faktiski izmanto prezidenta veto tiesības attiecībā uz budžeta likumprojektiem. Tieši pēc viņa gribas Pārstāvju palāta joprojām apspriež vairākus likumprojektus – draudot slēgšanai, un tieši viņa lēmuma dēļ Ukraina joprojām nesaņem palīdzību no ASV.
Nav skaidrs, kādus lēmumus partijas komitejas pieņems attiecībā uz atlikušajām priekšvēlēšanām, kas paredzētas līdz vasaras sākumam. No vienas puses, balstoties uz abās partijās jau notikušā balsojuma rezultātiem, kandidāti saņēma nepieciešamo delegātu skaitu un nevienam no viņiem nebija palicis pretinieku. Savukārt Trampam ir izdevīgi turpināt kampaņu, lai iegūtu reitinga punktus. Vienīgais, kas viņam var traucēt, ir tiesu lēmumi, saskaņā ar kuriem viņam jāmaksā vairāk nekā pusmiljards dolāru.
Baidenam drīzāk nav izdevīgi tērēt resursus primārajai kampaņai, bet gan sagatavoties “finiša taisnei”. Kļūst acīmredzams, ka no tēla viedokļa pašreizējā prezidenta vecums kļūst par lielu problēmu demokrātiskajiem vēlētājiem. Ja viņš uzvarēs pašreizējās vēlēšanās, līdz otrā termiņa beigām viņam būs 87 gadi. Baidens jau jokoja par šo tēmu savā nesenajā ikgadējā uzrunā Kongresam, taču sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vecuma faktoram ir ārkārtīgi negatīva ietekme uz prezidenta apstiprinājuma reitingu.
