Krievijas ekonomika var nespēt izturēt pieaugošās izmaksas ierobežotā piedāvājuma un augošās inflācijas apstākļos. Iemesls ir bīstama pārkaršana. Par to stāsta The Economist.
Raksta autori skaidro:
• Rietumu ekonomistu un politiķu prognozes, kas tika izteiktas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākumā, ka Krieviju gaida ekonomisks sabrukums, “izrādījās pilnīgi aplamas”;
• Turklāt Krievijas ekonomika aug – un diezgan pārliecinoši;
• Taču šī izaugsme kļūst par arvien lielāku valsts problēmu – jo cita starpā arvien pieaugošais pieprasījums saskaras ar piedāvājuma samazināšanos, un tas jau noved pie izejvielu, kapitāla un darbaspēka cenu kāpuma.
“Krievijas ekonomika tik strauju izaugsmi neizturēs. Ja vērīgi paskatās uz Putina ekonomiku kara laikā, kļūst skaidrs, ka tā ir bīstami pārkarst,” norāda materiāla autori.
Inflācijas kontroles zaudēšana
Viņi atgādina: novembrī inflācijas līmenis Krievijā bija 7,5%. Mēnesi iepriekš tas bija par gandrīz pilnu procentpunktu zemāks – un bija 6,7%. Un, lai gan valsts varas iestādēm jau ir pieredze strauji augošās inflācijas ierobežošanā – ar šo uzdevumu tiekot galā uzreiz pēc pilna mēroga invāzijas sākuma –, šoreiz tās “var zaudēt kontroli pār to”.
“Pagājušajā Centrālās bankas sēdē viņi paaugstināja procentu likmes par 2 procentpunktiem, kas ir divas reizes vairāk nekā gaidīts. Līdzīgs pieaugums tiek prognozēts arī nākamajā sanāksmē. Tomēr lielākā daļa prognozētāju uzskata, ka inflācija turpinās pieaugt,” skaidro analītiķi.
Krievijas ekonomikas “ienaidnieki”
Turklāt viņi uzsver, ka pret Krievijas ekonomiku darbojas citi spēcīgi faktori:
• tāds pats strauji augošs pieprasījums ar piedāvājuma trūkumu;
• darbaspēka aizplūšana – galvenokārt augsti izglītoti cilvēki;
• ārvalstu investoru veiktā kapitāla izņemšana;
• straujš nominālās darba samaksas pieaugums, kura izmaksas “uzņēmumi pārnes uz klientiem” – t.i., paaugstina cenas saviem produktiem/pakalpojumiem;
• rekordzems bezdarbs, kas “mudina strādniekus pieprasīt daudz lielākas algas”.
Putinu neinteresē ekonomiskās problēmas
Vienlaikus tiek norādīts, ka Krievijas prezidentu Putinu neinteresē problēmas savas valsts ekonomikā. Galu galā, “būdams liels finansiālais spēks, viņš var palielināt izdevumus nākotnē”.
Līdz ar to jau ir pieņemts lēmums palielināt militāros izdevumus 2024. gadā līdz 6% no IKP – “augstākais rādītājs kopš PSRS sabrukuma”. Un uz tuvojošos vēlēšanu fona Krievijā sociālie maksājumi sāka pieaugt.
“Tas liecina par vēl straujāku inflāciju. Taču, tāpat kā daudzos iepriekšējos gadījumos, Krievijā ir svarīgākas lietas par ekonomisko stabilitāti,” rezumē analītiķi.
