Elektroenerģijas cenas Nord Pool biržas Latvijas tirdzniecības apgabalā stabilizējušās, vienlaikus saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) aprēķināto vidējo svērto elektroenerģijas cenu, turpina pieaugt starpība starp mājsaimniecību un juridisko lietotāju elektroenerģijas cenu.
SPRK skaidro elektroenerģijas tirgus norises Latvijā š.g. 2.ceturksnī un pirmajā pusgadā kopumā.
Elektroenerģijas cenām biržā š.g. pirmajos septiņos mēnešos tendence stabilizēties
Š.g. pirmajos septiņos mēnešos Nord Pool biržā Latvijas un Baltijas tirdzniecības apgabalos bija vērojams gan elektroenerģijas cenu kritums, gan neliels pieaugums, taču kopumā elektroenerģijas cenai ir tendence stabilizēties.
Kopš š.g. aprīļa līdz augustam ik mēnesi atsevišķās stundās ir novērotas arī negatīvas elektroenerģijas cenas. Elektroenerģijas cenu svārstības galvenokārt ietekmējusi mainīga situācija attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iespējām no atjaunīgajiem energoresursiem reģionā (vēja elektrostacijās un hidroelektrostacijās).
“Palu sezonā, aprīlī, elektroenerģijas cena Nord Pool biržā samazinājās līdz 65,89 EUR/MWh, kas šogad ir līdz šim zemākā novērotā mēneša cena Latvijas tirdzniecības apgabalā. Savukārt jūlijā mēneša vidējā elektroenerģijas cena bija 83,84 EUR/MWh, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, bija gandrīz četras reizes zemāka. Cenu samazinoša ietekme bijusi arī dabasgāzes cenu kritumam. Dabasgāzes cenas kopš gada sākuma ik mēnesi samazinājās, vienlaikus šobrīd, tuvojoties apkures sezonai, cena atkal sāk nedaudz pieaugt. Nākotnes darījuma cena TTF biržā oktobrim ir 43,00 EUR/MWh, novembrim – 52,00 EUR/MWh,” stāsta Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.
Elektroenerģijas tirdzniecības līguma izvēles un tirgotāja maiņas tendences
Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem ir iespēja izvēlēties saviem patēriņa paradumiem atbilstošāko piedāvājumu no vairākiem elektroenerģijas tirgotājiem un starp atšķirīgiem līguma veidiem – slēdzot līgumu par mainīgu jeb biržas cenu (cena piesaistīta izmaiņām biržā) vai fiksētu cenu (cena fiksēta noteiktam periodam – 12 vai vairāk mēnešu –, parasti ir maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu). Mājsaimniecības bez šiem diviem minētajiem veidiem var saņemt arī universālo pakalpojumu (fiksēta cena 12 mēnešiem, tipiski dārgāks par citiem tā brīža piedāvājumiem, nav maksas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu).
Saskaņā ar SPRK datiem š.g. 2.ceturksnī, salīdzinot ar š.g. 1.ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis (+2%), sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā – samazinājies (-3%), sasniedzot 49%. Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis līdz 14% (+2%) mājsaimniecību segmentā un līdz 51% (+3%) juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās līdz 17% (-4%).
Savukārt, salīdzinot š.g. pirmo pusgadu ar iepriekšējā gada identisku periodu, attiecībā uz elektroenerģijas tirgotāju maiņu vērojama zemāka lietotāju aktivitāte. Aktīvāki bijuši juridiskie lietotāji, no kuriem 16% veikuši tirgotāja maiņu, savukārt no mājsaimniecību lietotājiem – 1%.
Elektroenerģijas cenu līmenis Latvijas mazumtirgū atšķirīgs, to ietekmē noslēgtie līgumi
Saskaņā ar SPRK aprēķināto vidējo svērto elektroenerģijas cenu, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni Latvijā, jau no š.g. sākuma vērojama tendence, ka pieaug starpība starp elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām un juridiskiem lietotājiem.
Proti, š.g. 1.ceturksnī vidējā svērtā elektroenerģijas cena mājsaimniecību segmentā bija par aptuveni 37,00 EUR/MWh augstāka salīdzinājumā ar juridisko lietotāju segmentu, savukārt š.g. 2.ceturksnī šī starpība pieaugusi līdz 40,00 EUR/MWh. Tāpat vērojams, ka mājsaimniecību segmentā vidējais cenu līmenis kopš pērnā gada 3.ceturkšņa, kad cenas sasniedza maksimumu, būtiski nav mainījies, neskatoties uz cenu samazinājumu biržā. SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena š.g. 2.ceturksnī mājsaimniecību segmentā samazinājās līdz 170,50 EUR/MWh (+35% pret 2022.gada 2.ceturksni) un juridisko lietotāju segmentā līdz 130,93 EUR/MWh (- 0,5% pret 2022.gada 2.ceturksni).
J. Negribs skaidro, ka šāda atšķirība saistīta ar dažādu līgumu veidu proporciju attiecīgajos lietotāju segmentos, kā arī to noslēgšanas laiku un termiņiem. Saskaņā ar SPRK 2.ceturkšņa datiem (atbilstoši iepriekš minētajam) juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% (fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums). Attiecīgi liela daļa mājsaimniecību, kuras līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt.
“Šādā situācijā, iespējams, ir lietderīgi apsvērt, vai gadījumā nav izdevīgi izbeigt esošo līgumu, noslēdzot jaunu fiksētas vai biržas cenas līgumu, kurā attiecīgi elektroenerģijas cena būtu zemāka. Pirms tam, protams, jānoskaidro, vai un kāda ir maksa par esošā līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Mājsaimniecībām līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksa novērojama līdz pat 200 eiro, tāpēc katram individuāli rūpīgi jāvērtē līguma pārskatīšanas iespējas. Lietotājiem ar augstāku patēriņu, iespējams, izdevīgāk ir lauzt esošo līgumu, samaksājot līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu, tādējādi neturpinot maksāt iepriekš nofiksēto augsto elektroenerģijas cenu. Tas arī dotu iespēju samazināt kopējo ikmēneša rēķinu,” norāda J. Negribs, atgādinot, ka universālā pakalpojuma gadījumā līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas nav, turklāt tāpat arī ir iespēja mainīt tirgotāju, izvēloties starp sev piemērotāko piedāvājumu.
Savukārt, rēķinot, kāds variants izdevīgāks – turpināt līgumu vai tomēr lauzt to pirms laika, der atcerēties, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu mājsaimniecībām maksimālais periods, kuram drīkst piemērot pirmstermiņa izbeigšanas maksu, ir divi gadi. Turklāt katru ceturksni (vai biežāk, ja līgumā tā noteikts) šī maksa proporcionāli samazinās.
Patērētais un saražotais elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs samazinājies
Baltijas valstu kopējais uzskaitītās elektroenerģijas patēriņš š.g. 2.ceturksnī samazinājās par 8%, salīdzinot ar pērnā gada 2.ceturksni. To galvenokārt ietekmējis mikroģeneratoru jeb saules paneļu pieaugums gan mājsaimniecību, gan juridisko personu objektos. Latvijā saskaņā ar AS “Sadales tīkls” datiem š.g. 1.pirmajā pusgadā sistēmai tika pieslēgti vairāk nekā 3,5 tūkstoši jaunu mikroģeneratoru.
Savukārt uzskaitītās saražotās elektroenerģijas apjoms Baltijas valstīs š.g. 2.ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, bija par 5% zemāks. Igaunijā tas samazinājās par 36%, kamēr Latvijā tas pieauga par 14%, bet Lietuvā – par 25%.
Latvijā š.g. 2.ceturksnī saražotais elektroenerģijas apjoms kopumā nosedza elektroenerģijas patēriņu 100% apmērā. Skatoties pēc elektroenerģijas ražošanas veidiem, š.g. 2.ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, ražošana pieauga par 15% hidroelektrostacijās un par 31% vēja elektrostacijās, kamēr koģenerācijas stacijās ražošanas apjomi samazinājās par 3%.
“Vienlaikus šeit jāvērš uzmanība, ka līdz ar plašāku mājsaimniecību un juridisko personu iesaisti elektroenerģijas ģenerācijā palielinās arī neuzskaitītās saražotās un patērētās elektroenerģijas apjoms. Proti, elektroenerģija, kas uzreiz pēc tās saražošanas tiek izmantota pašpatēriņam vai kas tiek noglabāta akumulējošās iekārtās, kopējā elektroenerģijas tīklā nenonāk un līdz ar to netiek uzskaitīta,” skaidro J. Negribs.
Latvijas elektroenerģijas imports un eksports samazinājās
Atskatoties uz š.g. 2.ceturksni un salīdzinot to ar pagājušā gada identisku periodu, imports samazinājās par 32%, bet eksports – par 9%. Tā kā importētās elektroenerģijas daudzums (867 GWh) pārsniedza eksportu (850 GWh), ārējā tirdzniecības bilance jeb tirdzniecības saldo bija negatīvs: -17 GWh.
Lielāko īpatsvaru Latvijas elektroenerģijas pozitīvās ārējās tirdzniecības bilances veidošanā un uzturēšanā veido hidroelektrostaciju saražotā elektroenerģija. Attiecīgi eksports, pārsniedzot importu, būtiski pieaug mēnešos, kad vērojams augstāks ūdens līmenis Daugavas baseinā. Palu laikā, kas šogad bija aprīlī, eksports pārsniedza importu par 449 GWh.
