Kremļa vadītājs Vladimirs Putins kļūdījās ar uzbrukumu Ukrainai, tāpat kā savulaik padomju diktators Josifs Staļins bija nepareizi aprēķinājis iebrukumu Somijā. To Somijas prezidents Sauli Nīniste uzsvēra savā Jaungada uzrunā.
”Krievijas kara akti Ukrainā daudzkārt ir nosodīti uz starptautiskās politiskās skatuves. Pelnīti. Somija sistemātiski un apņēmīgi ir darījusi to pašu.
Ja Krievija uzskatīja, ka milzīgi draudi strauji piespiedīs Ukrainu uz ceļiem, tā pieļāva nopietnu kļūdu. Nevar nedomāt par līdzībām, kāda ir situācijai ar mūsu ziemas karu, kad Padomju Savienība pieņēma, ka viņi divu nedēļu laikā ieradīsies Helsinkos. Būdami autoritāras valsts vadītāji, Staļins un Putins nespēja atpazīt galveno faktoru. To, ka cilvēkiem, kas dzīvo brīvā valstī, ir sava griba un pārliecība. Un ka tauta, kas strādā kopā, veido milzīgu spēku.
Vēl viena sprieduma kļūda bija uzskatīt, ka Eiropas vai Rietumu līdzjūtība pret ukraiņu tautu pāries. Notika tieši otrādi. Tā vietā, lai izjustu tikai empātiju, mēs to dziļi pārdzīvojam ar ukraiņiem. Mēs esam uztvēruši ukraiņu lietu kā savu. Un atbalsts Ukrainai tikai stiprinās.
Tomēr tikai paziņojums, ka ir veikti kļūdaini vērtējumi, nedod atbildi uz galveno jautājumu. Kā tas ir iespējams, ka ģeogrāfiskā robeža, kas šķērso Eiropu, patiesībā ir robeža starp diviem pilnīgi atšķirīgiem pasaules uzskatiem? Šajā robežas pusē pat iedomāties nevar, ka kāda tauta varētu iedomāties sākt karu pret citu. Krievijas robežas pusē lietas ir savādākas.
Atšķirība ir būtiska, un galu galā tā izpaužas cieņā pret cilvēci un cilvēka dzīvību. Pēdējos gados ir bijušas prasības pēc Eiropas drošības kārtības – reizēm tiek prasīts saglabāt veco, reizēm – izveidot jaunu. Ir izteikti priekšlikumi par drošības garantiju nepieciešamību. Bet tik ilgi, kamēr pastāv šīs fundamentālās atšķirības pasaules skatījumā, ir grūti atrast ticamus un ilgstošus risinājumus šiem jautājumiem.
Tomēr, lai izbeigtu Ukrainas tautas ciešanas, mums ir jāuzdrošinās runāt arī par mieru. Katru dienu karš Ukrainā turpina paaugstināt kara nemierināmo cenu. Cilvēki tiek nogalināti, civiliedzīvotāju ciešanas pieaug. Tiek nodarīti neatgriezeniski materiāli un nemateriālie zaudējumi.
Perspektīva ir drūma. Taču taisnīgs miers ir tik svarīgs mērķis, ka visi patiesi mēģinājumi to sasniegt ir atbalstāmi. Tāpat arī Ukrainas centieni panākt, lai viņu iniciatīva tiktu apstrādāta ANO”, savā uzrunā teica Somijas prezidents
