Vladimirs Putins savas prezidentūras laikā novērsis trīs pret sevi vērstas “sazvērestības”, kuru dēļ viņam vajadzēja zaudēt varu. Tas teikts izmeklēšanā, kuru publicējis medijs ”Projekt”
Pirmā “sazvērestība”
Pirmo reizi Putins novērsa “sazvērestību” 2004.gadā, kad viņš atlaida premjerministru Mihailu Kasjanovu un atlaida valdību. Pēc ”Projekt” teiktā, prezidents baidījies, ka Kasjanovs varētu mēģināt ieņemt viņa vietu. Pats ekspremjers atgādināja, ka sākotnēji Putins grasījās viņu atlaist, neatlaižot valdību, taču tas ir pretrunā ar konstitūciju.
Neilgi pirms viņa atkāpšanās Kasjanova miesassargs informēja Putinu, ka 2004.gada janvārī premjerministrs Austrijā ticies ar politiķi Borisu Ņemcovu un uzņēmēju Borisu Berezovski, atzīmē ”Projekt”. Denonsācijā tika iekļauti arī Ņemcova sarunu ar Kasjanovu atšifrējumi, kuros viņi esot pārrunājuši scenāriju, kurā Putins uz laiku zaudētu varu.
Saskaņā ar šo scenāriju lielākā daļa Putina konkurentu būtu izstājušies no 2004. gada prezidenta vēlēšanām, kas varēja pazemināt vēlētāju aktivitāti zem 50%. Šādā situācijā vēlēšanas būtu pasludinātas par nederīgām, un pēc trim mēnešiem, tas ir, jūnija vidū, būtu jārīko atkārtotas vēlēšanas. Tajā pašā laikā Putina pilnvaras beidzās 2004. gada 7. maijā. Tādējādi no 7. maija līdz jūnija vidum saskaņā ar konstitūciju Kasjanovam bija jāpilda prezidenta amats, savā grāmatā atgādināja pats ekspremjers.
Pēc tam, kad Putins atlaida Kasjanovu, Krievijā atcēla arī līdzdalības slieksni prezidenta vēlēšanās, vērš uzmanību ”Projekt”.
Otrā “sazvērestība”
Putina otrā prezidenta termiņa laikā pie varas izveidojās “klans”, kurā ietilpa premjerministrs Mihails Fradkovs, Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs un toreizējais prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Igors Sečins.
Saskaņā ar ”Projekt” avotiem “speciālie dienesti sāka sekot grupai. “Putins no “klana” sanāksmju stenogrammām uzzināja, ka viņa pārstāvji apspriež iespēju tikt pie varas. Arī pašam Ustinovam “pietika nekaunības argumentēt, ka viņš pats ir piemērots pēctecis un var pārvaldīt valsti ne sliktāk par citiem,” saka ”Projekt”.
Tad Krievijā tika veikta reforma, saskaņā ar kuru Ģenerālprokuratūrai tika atņemta izmeklēšanas funkcija, bet Ustinovs tika atcelts no Ģenerālprokuratūras vadītāja amata un iecelts par Tieslietu ministrijas vadītāju. Īsi pirms prezidenta vēlēšanām 2008.gadā Putins atcēla arī Fradkovu no premjerministra amata un iecēla viņu par Ārējās izlūkošanas dienesta vadītāju. Kā atzīmē ”Projekt”, pēc Kasjanova nonākšanas nesistēmiskā opozīcijā Putins sāka atstāt augstus, bet nepubliskus amatus “sazvērniekiem”.
Trešā “sazvērestība”
Trešo un pēdējo “sazvērestību” Putins izjauca 2012. gadā, kad viņš atgriezās prezidenta amatā. ”Projekt” ziņo, ka Dmitrijs Medvedevs, kurš bija valsts vadītājs kopš 2008. gada, kādā brīdī “sācis pieņemt patstāvīgus lēmumus”, kas Putinam nepatika. Turklāt, tuvojoties termiņa beigām, Putins un Medvedevs gandrīz pārtrauca sazināties.
Saskaņā ar publikāciju, “2011. gada vasaras beigās makšķerēšanas braucienā” Putins “vienkārši konfrontējis apmulsušo Medvedevu ar faktu”, ka viņš atgriežas prezidenta amatā. Tajā pašā laikā, pēc ”Projekt” informācijas, Putins Medvedevam solījis, ka “pēc sešiem gadiem viņi atkal mainīsies vietām”.
Taču 2018. gadā Putins atkal devās uz vēlēšanām, bet pirms tam dažas Medvedevam pietuvinātas amatpersonas un uzņēmēji tika atlaisti vai pret viņiem tika ierosinātas krimināllietas, atzīmē ”Projekt”.
