Krievijas varas iestādes gatavojas ievilkt karu līdz 2026. gadam, raksta BILD, atsaucoties uz izlūkdienestu avotiem.
Putins, pēc medija avotu teiktā, rēķinās ar Rietumu atbalsta Ukrainai samazināšanos. Turklāt Krievijas varas iestādes plāno imitēt vēlmi pēc sarunām, taču patiesībā Kremlis neplāno vest sarunas ar Ukrainas vadību un izstrādā jaunu vidēja termiņa kara plānu.
Putins plāno līdz 2024.gada beigām izveidot pilnīgu kontroli pār Doņeckas un Luhanskas apgabaliem un nogādāt Krievijas armiju pie Oskolas upes Harkivas apgabalā. Pēc tam līdz 2026. gada beigām viņš plāno virzīties uz rietumiem, ieņemot lielāko daļu Zaporižjas, Dņipro un Harkivas apgabalu, tostarp šo reģionu galvaspilsētas. Hersonas frontē ir paredzēts noturēt aizsardzību gar Dņepru, nevirzoties uz Hersonas vai Odesas labo krastu. “Visas austrumu teritorijas pa kreisi no Dņepras ir jāiekaro 36 mēnešu laikā,” sacīja BILD avots. “Tad upe kļūs par jaunu fronti.” Pēc viņa teiktā, Putins katru gadu ir gatavs Ukrainā zaudēt līdz 100 000 militārpersonu.
Šodien Putins sacīja, ka šobrīd frontē atrodas kopumā 617 000 Krievijas karavīru. Gandrīz 40% karadarbības dalībnieku ir mobilizētie. Saskaņā ar ASV izlūkdienestu datiem līdz 2023. gada decembra sākumam Krievijas armijas zaudējumi Ukrainā, tostarp nogalinātie un ievainotie, sasniedza 315 000 cilvēku. Tie ir 90% no armijas personāla, ko Kremlis pulcēja, lai sāktu iebrukumu 2022. gada februārī. ASV izlūkdienesti lēš, ka Krievijas spēku skaits ir 360 000 karavīru.
