Militāro izdevumu īpatsvars Krievijas 2024. gada budžetā būs rekords kopš Padomju Savienības pēdējiem gadiem, liecina mediju aprēķini.
Saskaņā ar Bloomberg datiem, Krievijas valdība nākamgad plāno tērēt 10,8 triljonus rubļu (ap 110 miljardi eiro), kas ir par 70% vairāk nekā šogad (6,8 triljoni), 2,3 reizes vairāk nekā 2022. gadā (4,7 triljoni) un trīs reizes vairāk nekā pirmskara 2021. gada rādītāji (3,5 triljoni).
Rezultātā militāri rūpnieciskais komplekss un armija pirmo reizi “apēdīs” gandrīz katru trešo valsts kases iztērēto rubli (29,5%).
Salīdzinājumam: kārtējā gada budžetā sākotnēji bija iekļauti tikai 19% aizsardzības izdevumiem (5 triljoni rubļu no 26,1 triljoniem); pirmajā kara ar Ukrainu gadā šī daļa bija 17% (4,7 triljoni rubļu no 27,8 triljoniem).
Trešajā iebrukuma gadā, kas padarīja Krieviju par pasaules rekordisti sankciju skaita ziņā un, pēc amerikāņu izlūkdienesta datiem, radīja zaudējumus 300 tūkstošu cilvēku apmērā, budžeta “rēķins” par karu dubultosies, un uzkrātais kopsummā pārsniegs 200 miljardus ASV dolāru, kas ir salīdzināma ar tādu valstu IKP kā Grieķija vai Ungārija.
“Tādi militārie izdevumi visā Krievijas mūsdienu vēsturē nekad nav bijuši,” saka Aleksandra Prokopenko, Kārnegi Berlīnes Krievijas un Eirāzijas izpētes centra zinātniskā līdzstrādniece.
PSRS pēdējos gados aizsardzībai tērēja trešo daļu sava budžeta. Tādējādi 1990. gada budžetā 71 miljards rubļu no 241,3 miljardiem jeb 29,4% tika atvēlēts “militāriem mērķiem” (dati publicēti bijušā Krievijas Federācijas premjerministra Jegora Gaidara arhīvā).
Ja ņem vērā kopējos izdevumus drošības spēkiem, tostarp policijai, Zemessardzei un Federālā soda izpildes dienesta sistēmai, tad Krievija jau ir pārspējusi vēlā padomju perioda rekordus. Kopumā pozīcijas “valsts aizsardzība” un “valsts drošība” (3,5 triljoni rubļu) veido gandrīz 40% no budžeta, salīdzinot ar 33% 1990. gadā.
“Tas liecina, ka Kremlis ir noteicis savas prioritātes, un galvenā prioritāte ir karš. … Putins gatavojas mūžīgam karam, karš ir kļuvis ļoti svarīgs režīmam un ekonomikai,” saka Prokopenko.
Lai savilktu galus militārajā budžetā, varas iestādes samazinās izdevumus ekonomikas atbalstam: tās samazināsies no 4,1 līdz 3,9 triljoniem rubļu. Asignējumi veselības aprūpei un izglītībai paliks nemainīgi (katram 1,6 triljoni rubļu), bet reālajā izteiksmē – ņemot vērā inflāciju – tie samazināsies.
Jaunas nodevas palīdzēs valdībai piepildīt savu kasi prezidenta vēlēšanu gadā, kad Kremlis tradicionāli pērk nabadzīgākā elektorāta lojalitāti, dalot naudu. No 1. oktobra eksportētāji maksās “valūtas kursa nodokli” — de facto “rubļa devalvācijas nodokli”. Nodeva, kas tiek iekasēta, ja dolārs maksā vairāk nekā 80 rubļu, un palielinās līdz ar ASV valūtas maiņas kursu, budžetā ienesīs līdz 700 miljardiem rubļu.
Kopumā budžeta ieņēmumiem, saskaņā ar plānu, vajadzētu palielināties līdz 35 triljoniem rubļu. “Tas ir ievērojams pieaugums, ņemot vērā to, ka šogad plānots, ka ieņēmumi būs mazāki par 30 triljoniem rubļu. Tādējādi Finanšu ministrija plāno 2024. gadā ar nodokļu iniciatīvām samazināt budžeta deficītu no 3 triljoniem līdz 1,6 triljoniem rubļu,” raksta Alfa Bank analītiķi.
