Maskava virzās uz savu mērķi masveidā ražot bezpilota lidaparātus, ko tā varētu izmantot Ukrainas pilsētu bombardēšanai. Par to raksta The Washington Post, kura žurnālisti saņēmuši slepenus dokumentus no viena no uzņēmuma darbiniekiem Jelabugā, pilsētā, kurā Krievija ir koncentrējusi savu dronu ražošanas jaudu.
The Washington Post nopludinātie un iegūtie dokumenti sniedz jaunu informāciju par divu ASV pašpasludināto ienaidnieku centieniem – zem vienām no pasaulē bargākajām sankcijām – paplašināt Kremļa dronu programmu.
Redaktori ne tikai analizēja saņemtos failus paši, bet arī nosūtīja tos Vašingtonas Zinātnes un starptautiskās drošības institūta ekspertiem, kuri arī izdarīja savu secinājumu.
Kādu vienošanos savā starpā noslēdza Krievija un Irāna?
Izdevums norāda, ka Krievija ar Irānu noslēdza miljardu dolāru vērtu ieroču darījumu, ko Krievija Tatarstānā sāka īstenot 2022. gada novembrī. Mērķis ir līdz 2025. gada vasarai iekšzemē uzbūvēt 6000 bezpilota lidaparātu – pietiekami, lai aizpildītu hronisko bezpilota lidaparātu trūkumu Krievijas armijā frontes līnijās.
Jaunie dokumenti liecina, ka darījuma ietvaros Teherāna piekrita pārdot Maskavai to, kas faktiski ir franšīze, ar Irānas speciālistiem daloties ar projekta dokumentāciju, vietēji ražotām vai pārstrādātām sastāvdaļām un zinātību. Dokumentā, ko februārī izveidoja galvenais projektu vadītājs, ir sīki aprakstīti darba parametri un noteiktas dažu projekta aspektu izmaksas 151 miljarda rubļu apmērā.
Kas ir Krievijas un Irānas projekts “Laiva”
Uzņēmuma celtniecība Jelabugā bezpilota lidaparātu ražošanai un tā turpmākais darbs tika aprēķināts atsevišķā dokumentu grupā ar koda nosaukumu “Laiva”. Tā sauc Irānas dronus. Starp citu, sarakstē un citos dokumentos inženieri izmantoja kodētu valodu: droni – “laivas”, to sprāgstvielas – “bamperi”, bet Irāna, kura slepeni sniedz tehnisko palīdzību – “Īrija” vai “Baltkrievija”.
Dokumenti, kas datēti no 2022. gada ziemas līdz 2023. gada pavasarim, ietver rūpnīcu rasējumus, tehniskās diagrammas, personas lietas, Irānas kolēģiem sniegtās piezīmes un prezentācijas Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem. Kopumā tie norāda, ka, neskatoties uz aizkavēšanos un ražošanas procesu, kas lielā mērā ir atkarīgs no ārzemēs ražotiem elektroniskiem komponentiem, Maskava nepārtraukti virzās uz savu mērķi – ražot Irānas uzbrukuma drona Shahed-136 variantu.
Arī žurnālisti un eksperti, kas pētīja failus, atzīmēja, ka krievi vēlas modernizēt Irānas dronus un pievienot tiem papildu funkcijas. Tātad kopumā objekta inženieri cenšas uzlabot novecojušas Irānas ražošanas tehnoloģijas, izmantojot Krievijas industriālo pieredzi. Turklāt tiek pētīti arī paša drona uzlabojumi, tostarp padarot to spējīgu veikt masveida uzbrukumus, kuros bezpilota lidaparāti autonomi koordinē triecienu pret mērķi.
Kādus dronu ražošanas posmus iziet Krievija
Izpētot iesniegtos dokumentus, eksperti nonāca pie secinājuma, ka pašas Krievijas dronu ražošanas process sākotnēji bija sadalīts vairākos posmos. Pirmajā no tiem, kas sākās 2023. gada janvārī, Irānai bija paredzēts piegādāt demontētus bezpilota lidaparātus, kas tiks montēti Jelabugā. Pēc aprēķiniem, ar šādiem ievades datiem Krievijas Federācijā līdz jūnijam vajadzēja salikt 600 dronus.
Otrajā posmā, kas ilgs līdz 2023. gada decembra beigām, uzņēmumam vajadzētu ražot planierus – dobus dronu korpusus, kas apvienoti ar Irānas piegādātajiem dzinējiem un elektroniku. Šajā posmā tiek plānots, ka Krievija mēnesī saņems no 170 līdz 180 pašu komplektētus bezpilota lidaparātus.
Trešajā posmā uzņēmumam Jelabugā būtu patstāvīgi jāražo droni, kas izgatavoti no materiāliem un komponentiem, kas galvenokārt tiek piegādāti no Krievijas. Saskaņā ar uzņēmuma līgumu, pēdējie no šiem bezpilota lidaparātiem ir jānogādā Krievijas Aizsardzības ministrijai līdz 2025. gada septembrim.
Tomēr WP pasūtītā Zinātnes un Starptautiskās drošības institūta veiktā analīze atklāja, ka objekta ražošanas plāns šķiet iespējams, taču tajā ir ievainojamības, kas varētu apdraudēt tā spēju izpildīt līgumu vai vismaz atlikt tā izpildi.
Kāpēc Krievijas plāns ražot bezpilota lidaparātus var neizdoties
Jau šajā posmā Krievija saskaras ar vairākām problēmām vienlaikus, kas var izjaukt tās plānus. Pirmais no tiem ir sastāvdaļu trūkums. Vairāk nekā 90 procenti datoru mikroshēmu un elektrisko komponentu bezpilota sistēmām tiek ražoti Rietumos, galvenokārt ASV. Krievijā tiek ražoti tikai četri no 130 elektroniskajiem komponentiem, kas nepieciešami drona uzbūvēšanai. Tikai viens lidojuma vadības bloks, kas tiek izmantots drona vadīšanai, sastāv no 21 atsevišķas elektroniskas sastāvdaļas, kura tiek ražotas tikai Dalasā (ASV).
Tāpat Krievijai, pēc situāciju pētnieku domām, ir lielas problēmas ar dzinēju būvi. Lai līdz 2025. gada beigām izveidotu pilnībā pašu dronu ražošanu, motoram ir nepieciešama alternatīva, kas tagad aprīkota ar Shahed-136. Starp citu, tas izrādījās vācu Limbach Flugmotoren L550E dzinējs, kuru Irāna nelegāli ieguva pirms diviem gadu desmitiem. Tomēr pat Krievijā vēl nevar piedāvāt funkcionējošu alternatīvu.
Otra problēma ir personāls. Jelabugā ar visiem spēkiem centās nokomplektēt specializētus amatus uzņēmumā, kurā bija paredzēts nodarbināt 810 darbiniekus katrā no trim maiņām dienā. Ražošanas komandai trūka speciālistu galvenajās un ļoti sarežģītās dronu izstrādes jomās, tostarp elektroniskās karadarbības sistēmās. Pagaidām situāciju neglābj pat strādnieki no Vidusāzijas, kuri savulaik tika nosūtīti uz Teherānu. Sakarā ar to, ka persiešu valoda viņiem padodas nedaudz vieglāk nekā pašiem krieviem, viņi vēroja bezpilota lidaparātu ražošanu un tulkoja visas tehniskās nianses.
Vēl viens šķērslis, kas var traucēt Krievijai, ir dronu transportēšanas nianses no Irānas. Redakcijas rīcībā nonākušie dokumenti liecina, ka aptuveni 25 procenti no Irānas izmantošanai Jelabugā atsūtīto un ar Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīnām piegādāto bezpilota lidaparātu bija nopietni bojāti un izrādījās nekam nederīgi.
