Limonijas piemērotas arī audzēšanai akmeņdārzos. Platlapu limonijas skaisti izskatās gan iestādītas atsevišķi zālienā, gan kompozīcijā ar graudzālēm.
Atšķirībā no viengadīgajām sugām spēcīgi augošo daudzgadīgo limoniju dēstus stāda reti – apmēram 40 cm attālumā citu no cita. Veģetācijas periodā limonijas ravē, pieturoties ilgstošam sausumam, arī laista. Taču jāatceras, ka tās labāk pacieš sausumu nekā ilgstošu mitrumu (tas veicina sēnīšu slimību attīstību). Stādījumi ik rudeni jānosedz ar 3 – 5 cm biezu kūdras, komposta vai cita trūdvielām bagāta materiāla slāni.
Limonijas nevar pavairot ar ceru dalīšanu. Galvenokārt tās pavairo ar sēklām. Marta beigās sējot kastītē, diedzē apmēram +20 °C temperatūrā. Dēstus audzē siltumnīcā. Substrātam vienmēr jābūt viegli mitram (pārlieks slapjums veicina sēklu un sējeņu pūšanu). Pēc trim četrām nedēļām augus izpiķē podiņos un novieto gaišā vietā apmēram +12 °C temperatūrā. Laukā stāda pēc salnām. Paliekamā vietā limonijas vēlams stādīt jau pirmajā vai otrajā gadā pēc uzdīgšanas. Lielākiem augiem pārstādīšana nepatīk – tie veido varenu mietsakni un var iznīkt.
No daudzgadīgo limoniju saknēm var sagatavot arī sakņu spraudeņus. Šai nolūkā rudenī pirms salnām izrok augu sakneņus un pa ziemu uzglabā vēsā vietā, piemēram, pagrabā, apberot ar mitru augsni. Vēlu rudenī vai ziemā saknes sagriež apmēram 2 – 3 cm garos gabaliņos, tad atkal nosedz ar 1 – 2 cm biezu komposta, kūdras vai augsnes kārtu. Spraudeņi apsakņojas un izveido jaunus pumpurus. Tiesa, šos spraudeņus apdraud puve. Maijā veselos augus stāda augsnē.
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
