Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tika daļēji okupētas piecu Ukrainas reģionu teritorijas: Hersona, Zaporožje, Harkiva, Luhanska un Doņecka. Visās šajās teritorijās prokrieviskie spēki pavadīja vasaru, meklējot skolu direktorus un skolotājus, kuri būtu gatavi pāriet uz izglītību pēc Krievijas standartiem.
Līdz 1. septembrim Hersonas apgabalā tika atvērta 91 skola, Zaporožjes apgabalā – 160, bet okupētajās teritorijās – kopumā aptuveni 1400. Kāds bija mācību gada sākums Hersonas un Zaporožjes apgabalos.
Piespiedu “rusifikācija”
Kā raksta The Guardian, ukraiņu skolotāji okupētajās teritorijās bija spiesti ar draugiem parakstīt līgumu par darbu ar Krievijas programmām, un dažiem pat draudēja ar izlikšanu no mājām. Par spiedienu uz skolotājiem rakstīja arī BBC ukraiņu dienests. Vienlaikus Ukraina var uzskatīt par kolaborantiem skolu darbiniekus, kuri piekrita sadarboties ar Krievijas administrāciju, un piespriest viņiem brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem par “propagandas veikšanu izglītības iestādēs, kā arī darbībām, kas vērstas uz Krievijas izglītības standartu ieviešanu”. agresorvalsts izglītības iestādēs. Šāds likums tika pieņemts 2022. gada pavasarī.
Izglītība saskaņā ar jauno krievu programmu Ukrainā tiek saukta par propagandistisku: lielākā daļa atsauču uz valsti tika izņemtas no skolu mācību grāmatām, un termins “Kijevas Krievzeme” tika aizstāts ar “Senā Krievzeme”. Turklāt mācību grāmatās teikts, ka 2014. gadā anektētajā Krimā vietējie iedzīvotāji vienkārši izgājuši “aizstāvēt savas tiesības”, kad Kijivā pie varas nāca “radikālie nacionālisti”.
Mihails Rodikovs tika iecelts par izglītības un zinātnes ministru Hersonas apgabalā. Iepriekš viņš vadīja Sevastopoles izglītības iestāžu pāreju uz Krievijas mācību programmu pēc reģiona aneksijas 2014.gadā. “Sevastopolē gūtā pieredze ir pamats tam, ko es daru tagad (Hersonas apgabalā),” intervijā sacīja Rodikovs. “Visgrūtākais ir atrast cilvēkus, kuri ir gatavi uzņemties atbildību, un otrā lieta ir iemācīt viņiem strādāt pēc jauniem standartiem.”
Organizatoriskais haoss un skolotāju trūkums
Neskatoties uz spēcīgo un administratīvo spiedienu, direktoru un skolotāju meklēšana, kuri ir gatavi pāriet uz krievu programmu okupētajās teritorijās, nebija vieglākais uzdevums pat šajā lietā pieredzējušajam Mihailam Rodikovam.
No 424 skolām, kas Hersonas apgabalā strādāja pirms okupācijas, 1. septembrī plānots atvērt tikai 91 izglītības iestādi. Sergejs (vārds mainīts) – viens no Hersonas apgabala ciemu iedzīvotājiem, sarunā ar medijiem sacīja, ka skolai, kurā mācās viņa bērns, vajadzētu atvērties tikai oktobrī: “Visi bijušie skolotāji sabotē, direktoru atrada tikai augusta beigās, tagad sāk vervēt personālu.” Arī BBC Ukrainas dienests rakstīja par skolotāju trūkumu okupētajos reģionos un to, ka atsevišķās skolās viens skolotājs būtu spiests mācīt uzreiz 3-4 priekšmetus.
Divas dienas pirms mācību gada sākuma Zaporožjes apgabala Izglītības un zinātnes departamenta direktore Jeļena Šapurova pastāstīja, ka reģionā štati nokomplektēti “vairāk nekā 50%” un 31.augustā paredzēts mācībspēkus papildināt ar skolotājiem no Krievijas. Šapurova pastāstīja, ka atbrauks vēstures, krievu valodas un literatūras skolotāji, sākumskolas skolotāji un “priekšmetu skolotāji, kuru nepietiek”. Zaporožjes apgabals vien sagaida 500 skolotājus no Krievijas reģioniem.
Nav zināms, vai ir tik daudz skolotāju, kuri būtu gatavi doties uz Ukrainu, lai pilnībā nosegtu vajadzību pēc mācībspēkiem. To krievu skolotāju skaits, kuri devušies komandējumos uz okupētajām teritorijām, netiek ziņots. Vienīgie dati, kas nonākuši atklātībā, ir 214 skolotāju uzvārdu saraksts, kas publicēts, iespējams, kļūdas pēc, – par to jūlija beigās rakstīja Mediazona. Taču ar to acīmredzot nepietiek, lai nokomplektētu skolas visos okupētajos reģionos.
Daudzi skolēnu vecāki vietējos čatos rakstīja, ka līdz augusta beigām joprojām nav saņēmuši nekādu informāciju par to, vai viņu bērns ir uzņemts skolā, vai skola sāksies 1. septembrī, vai nē.
“Jautājumu ar skolu varēju atrisināt tikai 25. augustā, meita iet 11. klasē. Divas nedēļas no 8. augusta pēc pieteikšanās skolā neviens ar mani nesazinājās. Man bija jāpaņem atvaļinājums, lai visu noskaidrotu,” medijiem stāstīja Hersonā dzīvojošā Olga. Mana meita tika uzņemta skolā, 30. augustā notika vecāku sapulce, kurā teica, ka klātienes mācības sāksies 1. septembrī. Vecākus galvenokārt interesēja drošības jautājums: nepārtrauktās apšaudes dēļ mēs visi esam ļoti noraizējušies par bērniem. Daži mani draugi sūtīja savus bērnus uz tiešsaistes izglītību Ukrainas skolās, bet mana meita kategoriski atsakās no šī formāta, tāpēc viņa dosies mācīties klātienē.
Draudi atņemt vecāku tiesības vai 10 tūkstošus rubļu (165 eiro) par pilna laika izglītību
Ukrainas Izglītības ministrija ir sagatavojusi visu ukraiņu tiešsaistes programmu skolēniem, saskaņā ar kuru var mācīties arī bērni no okupētajām teritorijām. Daļa no vecākiem, kas palika okupētajās Hersonas, Zaporožjes, Harkivas, Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritorijās, nolēma, ka viņu bērni mācīsies attālināti – pēc Ukrainas programmas.
To skolēnu vecāki, kuri palika okupētajās teritorijās un nav sūtījuši savus bērnus mācīties krievu programmās, var izvēlēties vienu no Ukrainas iestāžu sagatavotajām tālmācības vai individuālajām mācību iespējām: tiešsaistes izglītību skolā, kurā bērns mācījies iepriekš, vai visas Ukrainas skolā (platforma tālmācībai un jauktām mācībām 5.-11. klasei, kas tika izveidota pandēmijas laikā), kā arī eksternā, mājas vai ģimenes izglītība.
Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, Krievijas militārās administrācijas uz to atbildēja, draudot atņemt vecāku tiesības tiem, kas nevēlas sūtīt savus bērnus krievu skolās. Līdzīgi draudi parādījās okupētajā Doņeckas apgabalā un Zaporožjē. Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Oļegs Nikoļenko vērsās pie UNESCO ar aicinājumu reaģēt uz šiem draudiem. Vēlāk okupēto Ukrainas teritoriju prokrieviskās administrācijas izplatīja publikācijas, kurās teikts, ka draudi ar vecāku tiesību atņemšanu it kā esot Ukrainas propagandas izdomājums.
Tuvāk septembrim tīklā sāka parādīties ziņas par bezmaksas mācību grāmatām, kas tiks nodrošinātas skolēniem, un bezmaksas ēdināšanu bērniem no pirmās līdz ceturtajai klasei. Augusta beigās Vladimirs Putins uzdeva maksāt 10 tūkstošus rubļu vienā reizē par katru bērnu vecumā no 6 līdz 18 gadiem, kas dzīvo okupētajā teritorijā. Taču šo naudu var saņemt tikai tad, ja bērns dodas uz skolu klātienē un ne vēlāk kā līdz 15. septembrim. Kāpēc izvēlēts tik īss periods, nav zināms: iespējams, uzdevums ir uzrādīt lielu skaitu skolēnu, kuri tika nosūtīti uz krievu skolām.
Neskatoties uz spiedienu un solītajām materiālajām piemaksām, bērnu skaits, kuri klātienē devās uz skolu Krievijas kontrolētajās teritorijās, ir mazs. Hersonas apgabalā 1. septembrī sāka mācīties aptuveni 18 tūkstoši skolēnu (pagājušajā gadā tikai Hersonā vien mācījās 35 tūkstoši skolēnu), Zaporožjes apgabalā – 37 tūkstoši skolēnu.
Vecāki atzīmē, ka šogad bija grūti sapulcināt bērnus uz skolu augsto kancelejas preču un apģērbu cenu dēļ. Trīs bērnu māte no Zaporožjes Natālija (vārds mainīts) medijiem teica: “Ko varēja, to nopirka – pašu nepieciešamāko. Cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir augušas. Viens no Hersonas apgabala ciemata iedzīvotājiem, kur mācības sāksies oktobrī, vietējā forumā rakstīja, ka šogad viņam “nav nekā, par ko pirkt drēbes un skolas piederumus”. Novēlota pirmā zvana dēļ viņš nesaņems 10 tūkstošu rubļu maksājumu par bērniem.
