Piecas G7 “kodolkluba” valstis vienojušās izbeigt Krievijas dominējošo stāvokli pasaules kodolenerģijas tirgos. Tā teikts Lielbritānijas valdības mājaslapā publicētajā vēstījumā.
Lielbritānija, ASV, Kanāda, Japāna un Francija ir izveidojušas kodolaliansi, kuras mērķis ir dot triecienu Rosatom un izstumt Krieviju no globālajām urāna piegādes ķēdēm.
“Piecas valstis izmantos savu civilo kodolenerģijas sektoru resursus un iespējas, lai grautu Krievijas kontroli pār piegādes ķēdēm,” norāda Apvienotās Karalistes valdība.
“Šī vienošanās tiks izmantota kā pamats pilnīgai Putina izslēgšanai no kodoldegvielas tirgus, un tas jāizdara pēc iespējas ātrāk,” teikts Apvienotās Karalistes enerģētikas ministra Granta Šapsa paziņojumā.
Neskatoties uz rekordlielo Rietumu sankciju skaitu pret Krieviju, valsts korporācija Rosatom joprojām ir pasaulē lielākā reaktoru un degvielas eksportētāja, uzsver Bloomberg . ASV un to Eiropas sabiedrotie jau vairāk nekā gadu ir apsvēruši iespēju noteikt bargas sankcijas pret Krievijas kodolsektoru. Taču kodoldegvielas piegādes bloķēšana no Krievijas var būt ārkārtīgi sāpīga no ekonomiskā viedokļa.
ES varas iestādes apsprieda sankcijas pret Rosatom, pirms vienojās par desmito ierobežojumu paketi: dažas savienības valstis uzstāja uz Krievijas valsts korporācijas iekļaušanu “melnajā reģistrā”. Tomēr no Krievijas kodolenerģijas atkarīgās valstis, piemēram, Ungārija un Bulgārija, iebilda pret sankcijām. Nepiekrišanu pauda arī viena no Eiropas Savienības līderēm kodolenerģētikas jomā Francija. Kā rakstīja Polijas izdevums Polska Agencja Prasowa (PAP), Parīze darbojās kā “lielākais atbalstītājs” sadarbībai ar Rosatom. Krievijas valsts korporācijas degviela tiek patērēta arī Čehijā un Slovākijā.
Arī ASV kodolrūpniecība nokļuva zināmā atkarībā no Rosatom: 2021. gadā valsts korporācija piegādāja štatiem aptuveni ceturto daļu no bagātinātā urāna, kas nepieciešams 92 reaktoriem, uzsver Bloomberg.
“Mēs esam ļāvuši sev kļūt atkarīgiem no pārāk maz piegādes avotu. Būs nepieciešami četri vai pieci gadi, lai aizstātu jaudu, uz kuru pasaule ir sākusi paļauties,” sacīja Dens Ponemans, Centrus Energy Corp. izpilddirektors. Šī uzņēmuma mērķis ir atsākt ASV urāna bagātināšanas nozari.
Tomēr pagājušajā nedēļā Vašingtona pirmo reizi ieviesa sankcijas pret Rosatom meitasuzņēmumiem. Ierobežojumi ietvēra uzņēmumu “Rusatom Overseas”, kas ir atbildīgs par valsts korporācijas projektu veicināšanu ārvalstīs, kā arī Vladimiras rūpnīcu ”Točmaš” un Kovrovas mehānisko rūpnīcu, kas ražo centrifūgas urāna bagātināšanai.
Tikai dažas Eiropas valstis, jo īpaši Bulgārija, Somija un Slovākija, pilnībā atteicās no Rosatom piegādēm. Tajā pašā laikā Rosatom jau slēdz partnerattiecības ar Āfrikas, Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm.
