Igaunijas savvaļas dzīvnieku biedrība katru dienu saņem vairākus ziņojumus par stirnu, kuras vairs nebaidās no cilvēkiem, saindēšanos ar rapšu sēklām. Cilvēkiem tiek atgādināts, ka šādām stirnām nevajadzētu dot jēlu barību, kā arī lūgts nedot pienu no ziemas miega pamodušajiem ežiem, jo tie nepanes laktozi.
“Jums jābūt uzmanīgiem, kad stirnas atrodas rapšu laukā un nebaidās no cilvēkiem,” raidījumā Vikerhommik sacīja Igaunijas savvaļas dzīvnieku biedrības valdes locekle Katrīna Idla. “Ja stirna seko cilvēkiem, šķiet, ka neko nedzird un nejūt, vai dīvaini skrien noliektu galvu, tad visticamāk šī ir saindēšanās ar rapsi.Novērojām, ka visas “zombētās” stirnas atrodas rapšu laukā vai tā tuvumā. Ja stirnas ir uz ceļa tās ir jādzen prom no turienes un jāinformē savvaļas dzīvnieku biedrība, ka stirna ir tur.”
“Viss ir atkarīgs no tā, cik ilgi stirna atradās laukā un cik daudz rapša apēda. Ja jūs ātri sniegsiet palīdzību, tad stirnas atveseļosies pāris dienu laikā, bet, ja stirna paliks uz lauka ilgāk, viņa nomirs,” viņa teica. “Pirmais padoms: ja redzat, ka stirna uz lauka uzvedas dīvaini, ātri dzeniet to prom. Tā kā šī ir galvenokārt lauku teritorija, jūs varat paņemt stirnu savā dārzā vai norobežotā vietā, piemēram, kūtī, un tad zvaniet savvaļas dzīvnieku biedrībai.”
“Stirnām jādod siens, silts ūdens, ābeļu un vītolu zari, bet nekādā gadījumā nedrīkst dot neko jēlu, piemēram, ābolu, burkānus vai kāpostus. Tas tikai pasliktinās dzīvnieka situāciju, jo bieži vien izraisa gremošanas problēmas un vemšanu. ”, paskaidroja Katrīna Idla
Pēc viņas teiktā, organizācija katru dienu saņem vairākus ziņojumus par stirnām ar saindēšanās pazīmēm, kas ir diezgan daudz. Daudzas grūtībās nonākušās stirnas nenonāk cilvēku uzmanības lokā.
“Ja cilvēks nevar dzīvnieku nogādāt iežogotā teritorijā vai iedot sienu, jāzvana savvaļas dzīvnieku biedrībai. Mums ir brīvprātīgie un, atkarībā no teritorijas, varam operatīvi nākt palīgā un arī sniegt padomu, kā cilvēkam vajadzētu rīkoties ar stirnu,” viņa piebilda.
Ziema nes arī problēmas ežiem, kas pamostas no ziemas miega, sacīja Idla. “Neatstājiet ežus ziemā klaiņot pa mežu, zvaniet savvaļas dzīvnieku biedrībai. Mēs palīdzēsim vai dosim norādījumus. Pirmā palīdzība ir ienest ezīti iekštelpās, bet ne uzreiz siltā telpā, bet ievietot kastē un iecelt to, piemēram, automašīnas bagāžniekā. Ezītim var dot ūdeni. Nekādā gadījumā nedrīkst dot ezim pienu, jo eži nepanes laktozi,” viņa skaidroja.
“Turklāt visi dzīvnieki – gan mājas, gan savvaļas – baidās no uguņošanas, kas tos pamodina no ziemas miega un izbaida no ligzdām, kas var būt nāvējoši gan dzīvniekiem, gan putniem,” piebilda Idla.
