Novecojot, mūsu smadzenes ik pēc 10 gadiem (pēc 40 gadu vecuma) samazinās apjomā un svarā par aptuveni 5%.
Iespēja nosnausties dienas laikā var būt saistīta ar kopējā smadzeņu apjoma palielināšanos. Šos secinājumus izdarīja zinātnieki no Londonas Universitātes koledžas un Urugvajas Republikas universitātes, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, kurus publicēja Sleep Health.
Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības institūta statistiku, mums novecojot, mūsu smadzenes samazinās pēc izmēra un svara par aptuveni 5% ik pēc 10 gadiem (pēc 40 gadu vecuma) un, iespējams, pat ātrāk pēc 70 gadu vecuma. Tā rezultātā parādās ar vecumu saistītas izmaiņas kognitīvajās funkcijās. Tomēr jauni pētījumi liecina, ka diendusa var palēnināt šo procesu.
Kā norāda pētījuma vadošā autore Viktorija Gārfīlda, izrādās, ka dažiem cilvēkiem īsas snaudas var būt lielisks veids, kā saglabāt smadzeņu veselību novecojot.
Pētnieki analizēja veselības un kognitīvos rezultātus starp tiem, kuriem ir ģenētiska nosliece uz vēlmi gulēt, un tiem, kuriem tās nav.
Kā piebilda cita pētījuma autore Valentīna Paza, novērojumu laikā viņi varēja atrast “nejaušu saistību”, kas liecina, ka diendusa tieši noved pie kopējā smadzeņu apjoma palielināšanās. Vienlaikus zinātnieki uzsvēra, ka visi dalībnieki bija baltie eiropieši, kas nozīmē, ka rezultāti var nebūt patiesi attiecībā uz citām etniskām grupām.
Tikmēr New York Post atgādina, ka arī iepriekšējie pētījumi liecina par dienas miega priekšrocībām. Saskaņā ar Sleep Foundation teikto, diendusa ar modinātāja iestatīšanu uz 20 līdz 30 minūtēm var palielināt modrību, uzlabot garastāvokli un atmiņu, kā arī mazināt stresu, vienlaikus izvairoties no miegainības.
