Nostrādājis četrus prezidenta un vienu premjerministra termiņu, pārspējot visu PSRS līderu, izņemot Josifu Staļinu, valdīšanas rekordus, 71 gadu vecais Vladimirs Putins atkal atver vēlēšanu iecirkņu durvis, lai leģitimizētu vēl 6 gadus ilgu valdīšanu.
Piektdien sākušās prezidenta vēlēšanās cenzūras, represiju un totālas kontroles pār balsu skaitīšanu apstākļos Putinam pēc Kremļa rīkojuma, kas nosūtīts uz reģioniem, vajadzētu iegūt aptuveni 80%. Tas viņam ļautu labot savu rekordu, kas uzstādīts 2018. gadā, un palikt pie varas līdz 2030. gadam, ilgāk nekā jebkurš Krievijas valdnieks kopš ķeizarienes Katrīnas II.
Taču tas nav ierobežojums: pēc PSRS Politbiroja vecāko parauga Putins paliks pie varas uz mūžu, aģentūrai Reuters sacīja Kremlim tuvi avoti.
“Nekļūdieties, šis ir darbs uz mūžu,” sacīja viens no aģentūras sarunu biedriem. Pēc cita augsta līmeņa informācijas avota teiktā, Putina palikšana pie varas nav saistīta ar politiku, bet gan tikai un vienīgi ar prezidenta veselību. Un tas, pretēji baumām, šķiet spēcīgs, atzīmēja Reuters avots.
Pat neatkarīgie sociologi uzskata , ka gandrīz 70% Krievijas pilsoņu ir gatavi balsot par Putinu, neskatoties uz iebrukumu Ukrainā, kas valstij atnesa desmitiem tūkstošu bojāgājušo un rekordlielu sakropļoto skaitu kopš Čečenijas karu laikmeta. Nepārbaudāmā elektroniskā balsošanas sistēma un piespiedu balsošana valsts sektora darbiniekiem un valsts uzņēmumu darbiniekiem ir devalvējusi Krievijas vēlēšanas līdz fiktīvam rituālam, kura iznākums ir zināms iepriekš.
Krievijā “nav opozīcijas, nav brīvības, nav izvēles”, piektdien rakstīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels . Viņš piebilda, ka apsveic Putinu ar uzvaru “pirms laika”.
Nogalinājis savus politiskos oponentus un pārrakstījis konstitūciju, lai atjaunotu savus termiņus, Putins tehniski var palikt prezidenta amatā līdz 2036. gadam. Taču nepieciešamības gadījumā konstitūciju var mainīt vēlreiz, 12. martā sacīja Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins.
“Tam var un vajadzētu mainīties atbilstoši pašreizējām Krievijas sabiedrības vajadzībām un jauniem izaicinājumiem,” viņš uzsvēra, nekonkretizējot, par kādām vajadzībām viņš runā.
Lai gan Krievijas opozīcija ir pieteikusi protestus, aicinot cilvēkus ierasties vēlēšanu iecirkņos 17. marta pusdienlaikā, Kremlis Putinam problēmu nesaskata. “Putinam nav konkurentu – viņš ir pavisam citā līmenī. Rietumi ir pieļāvuši ļoti nopietnu kļūdu, jo tās ir palīdzējušas apvienot lielu daļu Krievijas elites un Krievijas iedzīvotājus ap Putinu ar savām sankcijām un vēlmi iekrāsot Krieviju par ļaundari,” aģentūrai Reuters sacīja kāds augsta ranga avots.
Piektais termiņš, kura beigās Putinam apritēs 78 gadi, kas varētu viņu padarīt par vecāko Kremļa valdnieku valsts tūkstošgadu vēsturē – vecāku par Leonīdu Brežņevu un Konstantīnu Čerņenko, kurš nomira 75 gadu vecumā, neizbēgami nesīs. jauns cenzūras un digitālās kontroles vilnis Krievijai. Spriežot pēc Roskomnadzor pēdējo mēnešu darbībām, Youtube un Telegram var tikt bloķēti Krievijā, sekojot neatkarīgiem medijiem un ārvalstu sociālajiem tīkliem, norāda Interneta aizsardzības biedrības vadītājs Mihails Kļimarevs.
Pēc viņa teiktā, no 4. marta Roskomnadzor pārtrauca augšupielādēt aizliegto resursu sarakstu un tagad var “darīt jebko”, izmantojot bloķēšanas iekārtas, neziņojot vai neatklājot savas darbības.
Tikmēr nepilnības bloku apiešanai pamazām aizveras: saskaņā ar Kanādas pakalpojumu sniedzēja Windscribe datiem VPN pakalpojumu bloķēšanas mērogs Krievijā jau ir pārsniedzis Ķīnas līmeni. Un vietās, kur Krievijas internets savienojas ar pasauli, telekomunikāciju kompānijas pēc Krievijas varas iestāžu lūguma uzstāda novērošanas iekārtas, raksta The New York Times.
“Padomju Savienība atgriežas. Un līdz ar to nāk pilnīga cenzūra,” saka Mazajs Banzajevs, Krievijas ”VPN Amnezia” operators.
Pat karu, kas atnesa Krievijai bezprecedenta sankcijas un pirmo masu mobilizāciju kopš Otrā pasaules kara, Kremlis neuzskata par Putina varas problēmu. Pats Putins ir pārliecināts, ka spēs cīnīties vēl daudzus gadus, aģentūrai Reuters sacīja trīs avoti.
