Tā ir agonija: Putins, sekojot Kadafi un Miloševičam, iet uz visu banku! Vai pūlis viņu saplosīs gabalos vai viņš nomirs aiz restēm – drīz redzēsim. Nu Krievija atkal gaida 1917. gadu – asiņaini slaktiņi, nemieri un pilsoņu karš. Šādus salīdzinājumus vēsturē piedāvā ukraiņu politiķis Antons Geraščenko savā Facebook profilā.
Cars Nikolajs II, pieņemot lēmumu par iesaistīšanos karā, arī nedomāja, ka pēc trim gadiem viņu nometīs no troņa, bet pēc gada viņu kopā ar visu ģimeni pagrabā nošaus boļševiki.
Pēc spožās Ukrainas bruņoto spēku uzvaras Harkivas apgabalā un Krievijas armijas kaunpilnās bēgšanas Putins un viņa tuvākais loks pirmo reizi pa īstam ieskatījās bezdibenī un kapa vēsums novējoja viņu mugurā.
Smadzeņu vēl pietika, lai saprastu, ka pēc nākamajiem Ukrainas Bruņoto spēku uzbrukumiem visa aizsardzības līnija no Kupjanskas līdz Hersonai plīsa pa šuvēm un to nevarēja aizbāzt ne ar algotņu gūstekņiem, ne Kadirova “tik-tok” karaspēku.
Taču progresējošā personības sairšana kopā ar šizofrēniju Putinam, paredzami, neierosināja labāku izeju kā mest kara krāsnī jaunu lielgabalu gaļu.
Lēmums rīkot viltus referendumus un uz laiku okupēto teritoriju iekļaušanu Krievijas Federācijā bija vajadzīgi tikai kā iemesls daļējai mobilizācijai, lai kaut kā aizbāztu caurumus, kas radās pēc masveida dezertēšanas.
Tagad simtiem tūkstošu jaunu krievu par Putina noziedzīgo piedzīvojumu maksās ar savu dzīvību.
Tomēr ne tikai krievi. “Ravšans” un “Džamšuts” no šodienas var iegūt Krievijas pilsonību vienkāršotā kārtībā, taču tam vispirms ir jādodas karot Ukrainā un jāmēģina izdzīvot. Tātad pretendentu nebūs daudz.
Putins iepriekš bija darījis visu, lai izvairītos no mobilizācijas, jo zināja, ka saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām tikai 10% krievu atbalstīja ideju par piespiedu iesaukšanu.
Vai mobilizētās, vāji apmācītās un steigā sagrābtās vienības uz vecās, sarūsējušās 60.-80.gadu militārās tehnikas būs kaujas spējīgas? Vai viņi spēs izturēt ar HIMARS un citiem vismodernākajiem NATO ieročiem bruņoto bruņoto spēku uzbrukumus? Acīmredzot nē.
Viņi skries kopā ar Krievijas armijas kadru vienībām skrējienā ar kadiroviešiem un vāgneriešiem.
Jaunmobilizētajiem krievu vīriem nav motivācijas mirt par Putina trakajām idejām par PSRS atjaunošanu. Un tie, kas gribēja brīvprātīgi vai par naudu cīnīties pret Ukrainu, to jau ir izdarījuši. Tomēr lielākā daļa neatgriezās mājās vai atgriezās invalīdi.
Atgriežoties mājās no zaudētā kara, viņi destabilizē Krieviju, gremdējot to jaunā briesmīgā satricinājumā.
Putinam nav cerību, ka Ukrainas Rietumu sabiedrotie pēkšņi sāks baidīties no Putina un pārstās atbalstīt Ukrainu ar ieročiem.
Mobilizācijas mērķis nav uzvarēt Ukrainu. Pats Putins tam vairs netic. Viņš vienkārši vēlas mēģināt aizkavēt savu galu, kas ir neizbēgams.
Nu pēc gaidāmā trakā lēmuma par Ukrainas suverēnās teritorijas aneksiju Krievijas sabrukuma process tikai paātrināsies.
Neviens nevar pagriezt vēstures ratu atpakaļ!
