Prigožina dumpis strauji apaug ar detaļu kārpiņām. Šādi sava viedokļa izklāstu savā Telegram kanālā ievada publicists Aleksandrs Ņevzorovs.
Reuters detalizēti (ar atsauci uz Budanovu) aprakstīja, kā daļa “vāgneriešu” iebrauca “Voroņež-45” un mēģināja izlaupīt “pārnēsājamo kodolieroču” glabātuvi.
Taču, kā izrādījās, ne Reuters, ne pats Budanovs nezina šī stāsta sulīgākās detaļas.
Šī “Voroņeža 45” ir drūma vieta netālu no Borisogļebskas. Faktiski šī nav “pilsēta”, bet vienkārši “ģimenes” militārā vienība, kas gandrīz 40 gadus atrodas pilnīgā alkohola delīrijā. Militārās vienības teritorijā tiek stingri ievērota “sievu kopiena” un visa veida ārpusreglamenta attiecības.
Daļā ”dienē”, dzimst un mirst “melno lādīšu un atomložu glabātāji”.
Militārās vienības iemītnieki jau 5 gadu vecumā pilnībā kļūst par rūdītiem dzērājiem, bet līdz 15-17 gadu vecumam viņi tiek nofiksēti tā paša “delīrija” stāvoklī, t.i. nodzeras līdz ”baltajām pelītēm”. Pastāvēt kādā citā stāvoklī Voroņežas-45 štatā nav pieņemts . Jā, un tas ir nereāli. Tikai delīrijs ļauj atrasties šajā elles bedrē. Nelielas kodolkatastrofas pulkstenis te tikšķ ne tikai skaļi, bet apdullinoši.
Neviens nezina, kurā brīdī “viss šis draņķis uzsprāgs”.
Varas iestādes izturas ar “sapratni” un cenšas netraucēt vienības iemītniekus ne tikai ar pārbaudēm, bet pat ar telefona zvaniem.
Pirms 13 gadiem uzradās daži “fiziķi”, kuri vēlējās pārbaudīt šo pašu “mazo un īpaši mazo kodolieroču” “glabāšanas apstākļus un stāvokli”.
Ne visi fiziķi tika līdz krātuvei. Lielākā daļa, pa ceļam no militārās vienības vārtiem līdz “angāriem”, “iesaistījās kolektīvā” un atslēdzās.
Divi cilvēki tika līdz glabātuvei. (Toreiz durvis vēl varēja atvērt.)
Pēc 10 minūtēm fiziķi izlauzās no turienes – un aizbēga, atstājot savu aprīkojumu, biedrus un dokumentāciju.
Apmēram tāds pats stāsts notika ar Prigožina nemierniekiem. Zeki, protams, sapņoja par “RA 41 kodolmīnām” un liktenīgajām RA “lādītēm” (svars 25 kg).
Protams, militārā vienība laimīgi padevās zekiem un nekavējoties sāka “svinēt šo notikumu”.
