Krievijas naclīdera padomiskā mīlestība pret apaļajiem datumiem negatīvi ietekmē daudzus Krievijas dzīves aspektus: tajā valda viltus plānu izvirzīšana, uzticams korupcijas pavadonis. Bet tas neaptur tiekšanos pēc amorālas simbolikas. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada “Ukrainas nākotnes institūta” izpilddirektors Vadims Denisenko
Šīs domas nāk prātā pašas par sevi, propagandistiem informatīvajā telpā raidot Vladimira Putina runu okupēto Ukrainas teritoriju barbariskās “īpašumtiesību reģistrācijas” gadadienā.
Ņemiet vērā: iepriekš Krievijas valsts vadītājs teica, ka “viss notiek saskaņā ar plānu”. Tagad Vladimirs Putins nemin ne vārda par plāniem un pat par uzbrukumiem citām Ukrainas teritorijām, izņemot tās, kas jau ir sagrābtas. Vai tas nozīmē, ka režīma agresīvais raksturs ir kaut kā mainījies? Nē. Drīzāk iemesls ir tas, ka pašreizējā situācija frontē ir neatrisināma, un, ja arī atrisināsies, tas nebūs par labu Krievijas Federācijai, un pēc padomiskā ieraduma, valsts līderis aizbēg no problēmām tālā nākotnē.
Es izdarīšu pieņēmumu, ka Putins ir noteicis sev jaunu termiņu Ukrainas kara izbeigšanai: 80. gadadiena kopš uzvaras Lielajā Tēvijas karā. Krievijas naclīderis septembra sākumā tam veltīja ilgu sanāksmi un, kā ierasts, nenoturējās nenovilcis paralēles ar aktuālajiem notikumiem. Kāpēc viņam tas ir vajadzīgs? Lūk, kāpēc.
Pirmkārt. Krievi sāk nogurt no bezcerīgā kara, viņiem vajadzīgs jauns orientieris. Uzvara Lielajā Tēvijas karā, ko paaugstina desmitiem gadu ilga agresīva propaganda, joprojām ir svarīgs Krievijas iedzīvotājus vienojošs simbols. Pusotru gadu pirms notikuma sākas gatavošanās nākamajai pafosa simbola izmantošanai, lai tagad mēģinātu apvienot vēlētājus ap valsts līderi un ideju par pagātnes un nākotnes uzvaru.
Otrkārt. Vārds elektorāts šeit nav nejaušs: tajā pašā laikā vienā dienaskārtībā ir ieaustas “prezidenta vēlēšanas” nākamā gada martā. Balsojumam vajadzētu būt valsts līdera triumfam, tam būtu jādod Vladimiram Putinam mandāts neierobežotam karam pret Ukrainu. Kremlis droši vien cer, ka ar šādu mandātu izdosies uzvarēt vēl vienu karu – pret ledusskapi. Par mobilizāciju svarīgākas problēmas ir rublis, kas atkal sadārdzinājies, un inflācija, kas uzlēkusi.
Trešais, cieši saistīts ar otro. Uzspiestā saistība ar iepriekšējo karu ļaus Kremlim pārslēgt “sociālo līgumu”. Līdz šim varas iestādēm bija pienākums nepadarīt lietas sliktākas, nekā tās bija. Vladimirs Putins diezgan veiksmīgi nospēlēja šo spēli ar savu elektorātu. Bet spēle ir beigusies, un ir nepieciešams jauns galvenais valsts propagandas motīvs. “Savilksim jostas uzvaras vārdā!”, kaut kas tādā nekaunīgā garā. Un, kas ir svarīgi, ne bezgalīgi: mums ir jāiztur tikai līdz 2025. gada maijam.
Ceturtais. Kremlis, de facto nosakot jaunu etalonu kara izbeigšanai, daudziem starptautiskajiem starpniekiem, sākot ar Redžepu Tajipu Erdoganu un beidzot ar Āfrikas līderiem, saka, ka tam nav vajadzīgi viņu pakalpojumi. Sarunas par to, ka būtu nepieciešams uzsākt miera procesu jebkurā formā, pēdējā laikā ir saasinājušās, Kremļa runātāji pat liekulīgi to atbalstīja – bet patiesā atbilde ir šāda: karš turpināsies ilgi. Līdz sarunu sākšanai Kremlis var mēģināt paaugstināt likmes. Mājiens par īpašām attiecībām ar KTDR, tostarp kodoltehnoloģiju nodošanu; būt spēcīgiem draugiem ar Irānu; atbalsts Āfrikas režīmiem, piemēram, nemierniekiem Nigērā, no kurienes Francija aiziet.
Piektais. Mēģināt mainīt mediju darba kārtību. Lai gan tie atrodas Kremļa pārziņā, monotonā propaganda pamazām nogurdina pat lojālos skatītājus (klausītājus, lasītājus), bet tā saucamie “militārie korespondenti”, lai nezaudētu savu miljonu auditoriju, lai izturētu konkurenci vienam ar otru un ārvalstu medijiem, ir pienākums ziņot ko patiesībai līdzīgu. Dienas kārtības maiņa ļaus viņiem vismaz dažādot saturu. Tajā pašā laikā tiks pievilktas skrūves “labējiem” Vladimira Putina kritiķiem, tas ir, tiem, kuri viņa rīcību uzskata par nepietiekami agresīvu: Krievijā pirms 80 gadiem gūto uzvaru nedrīkst apšaubīt.
Acīmredzot viss iepriekš minētais ir semantisko caurumu lāpīšana, kas radusies Kremļa politiskajā ainā tāpēc, ka lietas frontē nemaz nenotiek tā, kā viņš vēlētos.
Mana prognoze: 2025. gada 9. maijā Vladimiram Putinam nebūs ko svinēt.
P.S. Koncepcija jau plaisā. Okupācijas varas iestādes ziņo, ka nespēs atjaunot kādreiz 100 000 iedzīvotāju apdzīvoto Popasnu. Acīmredzot šāda pieeja okupētajām teritorijām ir tieši pretēja pēckara entuziasmam pirms 80 gadiem.
