79 gadu vecumā miris skotu ģenētiķis Jans Vilmuts, vēsta AP, atsaucoties uz Edinburgas universitāti, kurā zinātnieks strādāja. Vilmuts vadīja pētnieku grupu, kas 1996. gadā klonēja aitu Dolliju.
Zinātnieka nāves cēlonis nav zināms, lai gan zināms, ka pēdējos dzīves gados Vilmutam tika diagnosticēta Parkinsona slimība.
Jana Vilmuta vārds kļuva plaši pazīstams 90. gadu vidū, kad Roslina institūta zinātnieku grupa viņa vadībā pievērsās dzīvnieku klonēšanas jautājumam. Šī darba rezultātā 1996.gada 5.jūlijā, pārstādot somatiskās šūnas kodolu olšūnas citoplazmā, piedzima aita, kas ir precīza citas aitas – olšūnu donora – ģenētiskā kopija.
Šādi audzētais dzīvnieks pēc laboratorijas koda pirmo reizi tika saukts par “6LL3”, bet drīz vien saņēma nosaukumu “Dolly” – par godu dziedātājai Dollijai Pārtonei. Aita Dollija nodzīvoja 6,5 gadus, atstājot sešus jērus. Viņa tika eitanāzēta 2003. gadā pēc saslimšanas.
Aitas Dollijas klonēšana Vilmuta grupas vadībā izraisīja asas diskusijas pasaulē un zinātnieku aprindās par šāda veida eksperimenta ētiku. Gadu pēc Dollijas izveides ASV prezidents Bils Klintons aizliedza izmantot federālos līdzekļus cilvēku klonēšanai, taču pilnīgs aizliegums visiem klonēšanas pētījumiem netika ieviests.
Dollijas izskats mudināja zinātniekus sākt eksperimentus ar citu dzīvnieku, tostarp suņu, kaķu, zirgu un buļļu, klonēšanu. Vilmuta darbs radīja arī idejas par iespējamo cilvēku un izmirušo dzīvnieku sugu klonēšanu. Tādējādi pēdējā laikā bieži tiek apspriests izmirušā vilnas mamuta atdzīvināšanas projekts. Lai to izdarītu, tiek ierosināts izmantot gēnu rediģēšanas un klonēšanas metožu kombināciju.
2008. gadā karaliene Elizabete II Janu Vilmutu par viņa veiktajiem pētījumiem iecēla bruņinieku kārtā. 2012. gadā zinātnieks aizgāja pensijā.
