Krievu politiķis un bijušais Kremļa politieslodzītais Mihails Hodorkovskis kritizē Rietumu līderus par to, ka viņi nav pietiekami reaģējuši uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un par to stāsta britu izdevumam The Economist (Šeit )
“Jums (Rietumu līderiem) ir jāsaprot, ka Putins uzskata, ka viņš jau ilgu laiku ir karo ar Ameriku, nevis ar Ukrainu. Un tagad Amerika un NATO rīkojas tā, it kā viņi atkāpjas. Un viņš nav vienīgais slepkava (pasaulē), kurš tā redz šo situāciju, citi bandīti skatās un gaida izdevīgu brīdi, kamēr Amerikas pazemojums kļūs acīmredzams visai pasaulei.
Ja Putins netiks apturēts debesīs virs Ukrainas, NATO būs ar viņu jācīnās uz zemes.
Kas attiecas uz kodolieročiem, tad Krievijas prezidentam ir diženuma maldi. Viņu vajā sapņi kļūt par vēsturisku personību Staļina līmenī. Bet viņš nav pašnāvnieks, citādi viņš nesēdētu sešmetrīga galda pretējā galā no saviem rokaspuišiem. Viņš izlems izmantot kodolieročus tikai tad, ja būs pārliecināts, ka neviens tos neizmantos, atbildot uz viņu. Taču katru dienu, kad NATO atsakās debesīs virs Ukrainas ieviest “lidojumu aizlieguma zonu”, viņa pārliecība pieaug.
Es negribētu, lai mana valsts nonāk pasaules konfliktā ar NATO, taču mēģinājums sarunāties ar slepkavu, neizmantojot pret viņu spēku, novedīs pie pasaules kara.”
Rakstā Hodorkovskis uzstāj, ka Putins jebkādus Rietumu valdību mēģinājumus samazināt eskalācijas līmeni uztver kā vājuma un neizlēmības pazīmi. Pēc Hodorkovska domām, Putina dienests VDK un viņa sakari ar Sanktpēterburgas noziedzniekiem deviņdesmitajos gados ieaudzināja viņā slepkavas un bandīta mentalitāti.
Bijušais Kremļa politieslodzītais skaidro, ka krievu gangsteru vidū nevēlēšanās lietot spēku liecina par vājumu un pazemošanos. Tāpēc, atzīmē Hodorkovskis, Rietumu diplomātiskie centieni Putina acīs izskatās kā vājums.
Viņš apgalvo, ka Putins nemitīgi izvērš agresijas karus pret saviem kaimiņiem, lai palielinātu savu politisko reitingu krievu vidū un novērstu uzmanību no citiem jautājumiem. Tātad, Putins 2008. gadā sāka karu Gruzijā, 2014. gadā anektēja Krimu un sāka karu Donbasā.
Tomēr Hodorkovskis ir pārliecināts, ka pēc Ukrainas kara 2022. gadā, Krievija jebkurā gadījumā novājinās. Viņaprāt, ieviesto sankciju dēļ ekonomika cietīs graujošu samazinājumu un zaudējumus, un sociāli politiskā situācija būs nestabila, jo daudzi karavīri jebkurā gadījumā atgriezīsies Krievijā zārkos, arī Ukrainas zaudējuma un Krievijas Federācijas okupācijas spēku uzvaras gadījumā Ukrainā. Viņš ir pārliecināts, ka ukraiņi veiks partizānu karu, nogalinot krievu iebrucējus, pat ja Putins nospiedīs un okupēs visu Ukrainu.
Nākamās Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks 2024. gadā, tāpēc, brīdina Hodorkovskis, Putins ir gatavs uzsākt jaunu karu. Pēc politiķa domām, Polija vai Baltijas valstis varētu kļūt par nākamajiem agresijas upuriem, ja NATO un ASV neiejauksies un nesodīs Putinu par agresiju.
