Kopš Ukrainas kara sākuma Ramzans Kadirovs aktīvi runā par saviem “brāļiem”, kuri piedalās kaujās. Bet ir čečeni, kas tagad karo pret krievu armiju. Čečenijas galva viņus sauc par “čečeniski runājošiem šaitaniem”.
Daudzi čečeni, kas tagad cīnās pret Krieviju, to darīja Čečenijā. Pēc Otrā Čečenijas kara viņi pārcēlās uz Ukrainu un 2014. gadā izveidoja divus brīvprātīgo bataljonus, kas devās uz Luhanskas un Doņeckas apgabaliem. “Tam ir daudz iemeslu, bet īsi sakot, mēs esam cīnījušies pret krieviem gadsimtiem ilgi, 400 gadus,” sacīja šeiha Mansura brīvprātīgo bataljona komandieris Muslims Čeberļevskis.
Tagad čečeni karo ne tikai kā brīvprātīgie, bet arī kā daļa no Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Piemēram, uzbrukuma komandas “Trako bars” dalībnieki.
Tajā pašā laikā viņus kritizē reliģiozāki tautieši, kuri uzskata, ka musulmaņiem nevajadzētu cīnīties par kristīgu valsti.
“Ukraina ir devusi patvērumu milzīgam skaitam musulmaņu no Krievijas. Pat no islāma viedokļa karu Ukrainas pusē var uzskatīt par pilnīgi pareizu karu. Karš, kas ir atļauts,” sacīja Deniss Sokolovs, sociālantropologs un Ziemeļkaukāza eksperts.
