Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele asi nosodīja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par lēmumu sākt karu Ukrainā un nosauca to par lielu kļūdu, viņa sacīja intervijā telekanālam ARD.
Viņasprāt, Putina naids un naidīgums ir vērsti pret Rietumu demokrātiju.
Viņš vēlas iznīcināt Eiropu. Viņš vēlas sagraut Eiropas Savienību, jo uzskata to par pirmo soli NATO virzienā.
2008. gadā Merkele iebilda pret Ukrainas un Gruzijas stāšanos aliansē un NATO paplašināšanos uz austrumiem. Viņa skaidroja, ka tajos gados Ukraina nebija tā valsts, kādu to tagad pazīst.
“Viņa bija ļoti politiski sašķelta starp Janukoviču un Juščenko. Tā nebija iekšēji demokrātiski stabila valsts,” sacīja bijusī politiķe, piebilstot, ka Putins nebūtu ļāvis Kijevai nostāties Rietumu pusē un uzskatītu to par “kara pieteikšanu”.
“Es absolūti nepiekrītu viņa domai, ka visi Rietumi ir viņa ienaidnieks, ka viņš tiek pastāvīgi pazemots. Bet es zināju, ka viņš to redz tā. Es negribēju viņu provocēt,” viņa sacīja.
Merkele precizēja, ka tas viss neattaisno pašreizējo Krievijas prezidenta rīcību, bet gan vienkārši izskaidro viņa nostāju pagātnē.
Angela Merkele arī atbildēja uz kritiku par viņas politiku pret Krieviju kā kanclere – daži Vācijas iedzīvotāji viņas pieeju uzskata par pārāk maigu. Viņasprāt, mēģinājumi atrisināt konfliktu starp Krieviju un Ukrainu diplomātiskā ceļā caur Minskas līgumiem bija pamatoti. Viņa saka, ka neveiksmīga diplomātija nav kļūda.
“Es nejūtos, ka man būtu jāsaka “Tas bija nepareizi”, un tāpēc es neatvainošos,” sacīja Merkele, kura atzina, ka atbildei uz 2014.gada Krimas aneksiju vajadzēja būt stingrākai.
Ekskanclere piebilda, ka nevaino sevi, ka nav spējusi novērst karu Ukrainā. Tomēr, pēc viņas teiktā, viņai neizdevās izveidot drošības arhitektūru, kas varētu novērst Krievijas agresiju. Viņa aicināja pasaules politiķus stiprināt Krievijas militāro atturēšanu. “Šī ir vienīgā valoda, ko Putins saprot,” secināja Merkele.
Iepriekš dažas Vācijas amatpersonas, tostarp Merkeles bijušais ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels, atzina, ka izlīguma politika ar Krieviju varētu būt bijusi pārāk optimistiska.
