Eksperti uzskata, ka, lai ierobežotu kārtējo Krievijas agresijas fronti pret Ukrainu, būs nepieciešama izlēmīga Rietumu rīcība.
Krievija 17.jūlijā izstājās no Melnās jūras graudu iniciatīvas, 2022.gadā noslēgtās ANO un Turcijas vienošanās, lai nodrošinātu Ukrainas graudu un mēslojuma drošu transportēšanu no Ukrainas kara laikā. Krievijas bruņotie spēki ir atsākuši Ukrainas ostu blokādi un uzbrūk tām ar raķetēm un bezpilota lidaparātiem, iznīcinot infrastruktūru un lauksaimniecības noliktavas. Krievijas Aizsardzības ministrija draud uzbrukt ārvalstu tirdzniecības kuģiem Melnajā jūrā, kas dodas uz Ukrainas ostām.
Kādas iespējas ir Ukrainas partneriem un kā Rietumi var palīdzēt Ukrainai ar graudu eksportu un pretoties Krievijas “pārtikas agresijai”?
Pēc Atlantijas padomes ekspertes Melindas Hāringas teiktā, Krievija aktīvi cenšas apzināt un izmantot vājās vietas, mēģinot panākt Rietumu sankciju mīkstināšanu, cenšoties pārliecināt to turpināt graudu līgumu.
“Putins nepadodas, šis karš ne tuvu nav beidzies, viņš turpinās meklēt ievainojamības un jau atrod tās Odesā,” viņa uzskata.
Odesā bāzētā Atlantijas padomes eksperte Jevgēņija Gabere uzskata, ka Maskava ar savu rīcību cenšas iegūt kontroli pār jūras ceļiem Melnajā jūrā, “lemjot, kuri kuģi drīkst ienākt Ukrainas ostās un kuri ne”, kas ir klaji pretrunā ar starptautiskajiem likumiem.
“Ja mēs vēlamies pabarot pasauli, mums vispirms ir jāpārtrauc barot zvēru, jāpārtrauc uzpirkties Krievijas šantāžai un jāapspriež sankciju atvieglošana un jāsāk runāt par Melnās jūras deokupāciju,” sacīja Gabere. Ekspertr uzskata, ka šim nolūkam nepieciešams stiprināt pretgaisa aizsardzības sistēmu un piekrastes aizsardzību ap Melno jūru, nodrošināt kuģu ar pārtiku un mēslojumu konvoju no Turcijas, Bulgārijas vai Rumānijas, kā arī palīdzēt Ukrainai uzvarēt karā.
Mēģinot bloķēt graudu darījumu, Krievija cenšas piespiest Rietumvalstis spēlēt pēc tās noteikumiem, saka Timotijs Ešs, Krievijas un Eirāzijas eksperts no Chatham House: lai mīkstinātu sankcijas. Ir ļoti svarīgi strādāt kopā un rīkoties kopā, lai tas nenotiktu.”
Tajā pašā laikā Rietumi nevar atļauties pieļaut nestabilitāti pasaulē pārtikas cenu pieauguma dēļ, kas, pēc Melindas Haringas teiktā, jau ir sācies. “Graudu cenas jau ir pieaugušas par 15 procentiem. viņa atzīmē. “Daudzām valstīm, kas importē Ukrainas graudus, ir ļoti nestabila ekonomika.”
Lai to izdarītu, viņa uzskata, ka ir jāpārliecina globālie dienvidi par Krievijas neuzticamību, ka Maskava “noteikti lauzīs savu vārdu, ko mēs esam vairākkārt redzējuši”.
Pēc eksperta domām, Krievijas aprēķins ir vispirms mēģināt “izbadināt Āfriku” un pēc tam dot viņiem “bezmaksas graudus, lai viņi nesūdzas”.
Viens no veidiem, kā panākt, lai Putins ņemtu vērā starptautiskās sabiedrības aicinājumus, pēc Haringas domām, varētu būt konkrētas darbības Putinam ļoti svarīgās jomās. Viena no šīm darbībām varētu būt dzelzceļa tranzīta aizliegums uz Kaļiņingradu caur Lietuvu, uzskata eksperte.
“Putinam ļoti rūp šis tranzīta ceļš,” norāda Haringa. “Taču mums nevajadzētu tikai draudēt, bet rīkoties un pēc tam risināt sarunas, kas piesaistīs viņa uzmanību.”
Otrs veids, viņa atzīmē, varētu būt simetriska Krievijas kontrolēto Melnās jūras ostu, tostarp Krimas, blokāde. “To var izdarīt ar lielu skaitu pretkuģu raķešu, kas radīs lielas bažas visām Krievijas apdrošināšanas kompānijām,” viņa sacīja. “Tiklīdz Krievijai tas apniks, Turcija un ANO var iejaukties un vienoties par savstarpēju blokādes atcelšanu.”
Timotijs Ešs uzskata, ka spēcīgajam spiedienam jāpievieno sankcijas. “ASV ir mudinājušas valsts uzņēmumus neveikt darījumus ar Krieviju, un es uzskatu, ka visām G7 valstīm ir jādara tas pats,” viņš teica. “Tas sūtīs skaidru vēstījumu starptautiskajam biznesam, īpaši Rietumu biznesam, ka viņiem vajadzētu atstāt Krieviju.”
Lai kādas būtu sankcijas, jebkurš kompromiss sniegs Putinam apziņu, ka tieši šeit viņa režīms var izdarīt spiedienu un panākt sev labvēlīgu situāciju, uzskata Jevgēņija Gābere. “Putina režīms saprot tikai spēka valodu,” viņa sacīja.
Krievija visos iespējamos veidos palielinās spiedienu uz Ukrainu, tostarp “graudu karā”, pārliecināta Melinda Haringa. “Tas pasliktināsies, turpināsies uzbrukumi infrastruktūrai, es domāju, ka savienošanas mehānisms ir pretuzbrukums.” Haringa uzskata, ka pretuzbrukuma rezultāti dos Ukrainai un Rietumiem taustāmas priekšrocības savu pozīciju aizstāvēšanā, tostarp attiecībā uz Melnās jūras blokādi.
