Pirms mēneša Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns apmeklēja Krieviju un tikās ar Vladimiru Putinu.
Putins Kimam parādīja Krievijas kosmodromu ”Vostočnij”, Gagarina lidmašīnu rūpnīcu Komsomoļskā pie Amūras, kur tiek ražoti iznīcinātāji Su-35 un Su-57, un iepazīstināja viesi ar SSJ-100 civilo lidmašīnu ražošanu ”Jakovļeva” uzņēmumā.
Pēc oficiālajām ziņām, “Ziemeļkorejas līderis un Krievijas prezidents apsprieda militāros jautājumus, Krievijas karu Ukrainā un Maskavas iespējamo palīdzību Phenjanai KTDR satelītprogrammas īstenošanā, kā arī iespēju nosūtīt kosmosā Ziemeļkorejas astronautu ”.
Mēnesi vēlāk amerikāņu avoti publicēja fotogrāfiju, kurā redzama munīcijas partijas sūtīšana no noliktavas Ziemeļkorejā uz kuģi, kas kuģo zem Krievijas karoga, un sekojošu tās nogādāšana noliktavā uz Krievijas dienvidrietumu robežas. Saskaņā ar ASV sniegto informāciju piegāde notikusi laikā no 7. septembra līdz 1. oktobrim.
“Mēs nosodām KTDR par to, ka tā ir nodrošinājusi Krievijai šo militāro aprīkojumu, kas tiks izmantots, lai uzbruktu Ukrainas pilsētām, nogalinātu Ukrainas civiliedzīvotājus un turpinātu Krievijas uzsākto nelikumīgo karu,” toreiz sacīja ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs. Bet pagājušajā nedēļā Valsts departamenta pārstāvis apstiprināja, ka ASV rīcībā ir detalizēta informācija, ka Ziemeļkoreja ir piegādājusi Krievijai ieročus izmantošanai Ukrainā.
“Pēdējo nedēļu laikā KTDR ir piegādājusi Krievijai vairāk nekā 1000 konteineru ar militāro aprīkojumu un munīciju,” teikts Valsts departamenta paziņojumā, “apmaiņā pret Maskavas atbalstu Phenjana lūdz Krievijas militāro palīdzību, tostarp iznīcinātājus, zeme-gaiss raķetes, bruņumašīnas, iekārtas vai materiālus ballistisko raķešu un citu progresīvu tehnoloģiju ražošanai”
Vēlāk, tiekoties ar žurnālistiem pēc sarunām ar Dienvidkorejas un Japānas kolēģiem Džakartā, ASV īpašais pārstāvis Ziemeļkorejā Sons Kims nosauca ieroču piegādes par “bīstamām” un “destabilizējošām”.
Laikā, kad Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atradās Ziemeļkorejā, Vašingtonā bāzētais Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS) organizēja reģiona ekspertu grupu, lai izvērtētu Krievijas un Ziemeļkorejas plašās sadarbības ietekmi ieroču un militārās tehnoloģijas apmaiņas jomā.
Džozefs S. Bermudess, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks attēlu analīzes jomā CSIS iDeas Lab programmās Āzijā un Korejā, paziņoja, ka “darbība Krievijas un Ziemeļkorejas robežšķērsošanas zonā” – Hasanā (Primorskas apgabals) – Tumanganā (KTDR), ko pārtrauca COVID- 19, “ne tikai atsākās, bet arī pastiprinājās pēdējā pusotra gada laikā.”
Pēc pētnieka teiktā, “pirmā liela mēroga ieroču piegāde Krievijai no Ziemeļkorejas” notika 2022. gada novembrī.
“ASV valdība to fiksēja satelītattēlos,” atzīmēja Bermudess, piebilstot, ka saskaņā ar viņa datiem “pēc tam šo krājumu pēdas noveda pie ”Vāgnera” PMK.”
“Mēs novērojām augstu satiksmes līmeni 2022. gada decembrī un lielāko daļu 2023. gada. Taču tagad oktobrī esam novērojuši tā strauju pieaugumu,” skaidroja eksperts.
Bermudess sacīja, ka tajā pašā laikā “puses cenšas slēpt šīs piegādes, veicot tās laikā, kad satelīti, pat komerciālie, neatrodas virs tiem, vai kad ir liels mākoņu daudzums”.
“Tomēr mēs uz to skatāmies dažādi, piemēram, no liela leņķa un “tveram” visu, ko viņi dara,” sacīja Bermudess, “piemēram, bija gadījumi, kad viņi steidzami visu apklāja ar kamuflāžu tieši stacijā. Taču ir zināmi ceļi, pa kuriem munīcija tiek uzglabāta un izplatīta pa vilcieniem.
“Pagaidām Ziemeļkoreja nevar saražot modernus ieročus lielos daudzumos, taču tai ir četru līdz sešu mēnešu stratēģiskie uzkrājumi. Tajā pašā laikā viņi var sākt palielināt vietējo kājnieku ieroču ražošanu – no mīnām līdz lielām artilērijas raķetēm. Tas viss nonāca Krievijai frontē ar Ukrainu,” skaidroja analītiķis.
Džozefs Bermudess minēja arī “palielināto aktivitāti uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas starp Tjumenu (ĶTR) un Namjangu (KTDR). Pēc eksperta domām, “arī pa šo dzelzceļa mezglu ved lielas tehnikas un ieroču kravas”. Tādējādi, pēc Bermudesa domām, var pieņemt, ka “Ķīna izmanto KTDR kā buferi dažu iekārtu nodošanai Krievijai”.
Pētnieks arī atzīmēja, ka “svarīga ir arī palielinātā dzelzceļa transporta atgriešanās kustība no militāri rūpniecisko kompleksu rūpnīcām un Krievijas aizsardzības objektiem uz Ziemeļkoreju.”
Ko Kremlis var nodot Phenjanai?
Bermudess skaidroja “Kremļa taktiku jautājumā par Ziemeļkorejas apgādi ar progresīvām ieroču tehnoloģijām un MII radīšanu” (masu iznīcināšanas ieroči):
“Putina uzdevums ir novērst ASV uzmanību no Ziemeļkorejas problēmas,” uzsvēra analītiķis, paužot cerību, ka Krievija “joprojām nenodrošinās Phenjanai pārāk daudz kodoltehnoloģiju”. Tomēr tas varētu ietvert: “raķešu vadības aprīkojumu, zemūdeņu navigācijas aprīkojumu un globālās stratēģiskās izlūkošanas līdzekļus,” viņš piebilda.
Sjū Mi Terija, Macro Advisory Partners vecākā padomniece, speciāliste Ziemeļkorejas jautājumos, apstiprināja, ka “Ziemeļkoreja jau sen ir meklējusi tehnoloģiju jaunu raķešu, lidmašīnu un bruņumašīnu ražošanai, kā arī tehnoloģijas, kas ir nepieciešamas. ballistisko raķešu ražošanai.”
Pēc ekspertes domām, septembrī Ziemeļkoreja pieņēma bruņojumā jaunas zemūdenes, kas rada lielas briesmas reģiona valstīm.
“Viņiem patiešām ir vajadzīgas Krievijas tehnoloģijas, lai uzlabotu savus kodolspēkus un izveidotu kodolzemūdeņu floti,” viņa sacīja.
Eksperte sacīja arī, ka “papildus satelīta attēliem ir daudz citu avotu, kas apstiprina pastiprinātu ieroču un munīcijas apmaiņu starp Maskavu un Phenjanu”.
Viņa runāja arī par “Ziemeļkorejas militāro speciālistu ciešo sadarbību ar Hamas”.
To apstiprināja Džozefs Bermudess, sakot, ka “šī sadarbība starp KTDR un grupām Tuvajos Austrumos aizsākās Sešu dienu kara laikā, kad grupa ziemeļkorejiešu atradās Irānā un pētīja ieročus, taktiku un operācijas”, un tas turpinās līdz pat šai dienai.
“Tātad ir izveidojies pret Rietumiem vērsts paramilitārs bloks ar Ķīnu priekšgalā, kurā ietilpst Krievija, Ziemeļkoreja, Irāna, Hamas, Hezbollah un Sīrija,” atzīmēja Sjū Mi Terija.
“Problēma ir tajā,” sacīja analītiķe, “ka Ziemeļkorejai nav iemesla pārtraukt apbruņošanos.”
“Nav nekāda iemesla pat atgriezties pie sarunām. Nav nekādu seku. Phenjana aizmirsusi par ANO. Krievija un Ķīna nepiemēro sankcijas. Un ārējā vide ir labvēlīga Ziemeļkorejai. No politikas viedokļa mēs ar viņiem maz ko varam izdarīt,” ar nožēlu atzīmēja Sjū Terija.
Džozefs Bermudess tam piekrita.
“Ķīnas ”Belt and Road” iniciatīva ir izplatījusies visās jaunattīstības valstīs. Daudzas valstis atbalsta Maskavu un Pekinu, un tas atspoguļojas balsojumos ANO,” viņš atgādināja.
Kādus tiešos draudus Amerikas Savienotajām Valstīm rada Ziemeļkoreja?
“Ziemeļkoreja savā ballistisko raķešu programmā ir ieguldījusi milzīgus resursus – cilvēku, tehnoloģiskos un finanšu resursus. Programma ietver visu, sākot no starpkontinentālajām ballistiskajām raķetēm un beidzot ar SLBM (no zemūdenēm palaižamām ballistiskajām raķetēm). Ziemeļkorejas pašreizējie mērķi joprojām aprobežojas ar Japānas jūru. Taču Ziemeļkoreja izvirzījusi sev uzdevumu iekļūt Klusajā okeānā un apdraudēt ASV. Mēs nedrīkstam ignorēt šos draudus. Viņu jaunākā modificētā zemūdene, lai arī pieder pie piecdesmito gadu laivu tipa, tomēr tai jau ir četras torpēdas. Visbeidzot, viņiem ir ballistiskās raķetes. Izskatās, ka viņi būvē otro kodoltriādes atzaru. Phenjana sistemātiski veido savus bruņotos spēkus un vēlas iegūt Krievijas bumbvedējus,” apstiprināja Džozefs Bermudess.
