Kam jāpievērš uzmanība, iegādājoties sauso barību suņiem un kāpēc tikai ar konserviem vien mīluli pabarot nevar, skaidroja Latvijas Kinoloģijas federācijas instruktors Ivars Lielpēteris.
Suni barojot ar veikalos nopērkamo gatavo barību, ir ļoti rūpīgi jāizraugās, ko no plašā piedāvājuma iegādāties, uzsvēra instruktors.
“Es noteikti izvairītos no lēto barību ņemšanas. Tas ir kā likums, ka lētums rezultēsies ar dārgiem veterināriem izdevumiem. Ir arī tāda viltība – ļoti bieži lētās barības, pērkot uz svara, sanāk izdevīgāk, bet tā dienā jādod daudz vairāk, proti, dienas deva ir lielāka. Beigās tas nemaz nesanāk lēti,” norādīja Lielpēteris.
Instruktors aicināja pievērst uzmanību proteīna daudzumam – vēlams, lai tas būtu ap 20%. “Jābūt uzmanīgiem – uz iepakojuma jāatšķir, cik daudz proteīna nāk no gaļas un cik daudz no augiem. Ražotāji mēdz ar šo manipulēt, un jūs esat ieinteresēti, lai no gaļas nākušais proteīna daudzums būtu lielāks. Tāpat jāskatās, vai uz iepakojuma norādīts kopējais gaļas daudzums (tas būs kopā ar gaļā esošo ūdeni), vai dehidrētas, proti, atūdeņotas gaļas daudzums,” skaidroja instruktors.
“Uz labām barībām vienmēr rakstīts dehidrētās gaļas procents, lai mēs varam objektīvi saprast, cik daudz gaļas tur ir. No šī vārda nevajag baidīties. Dehidrēts ir tā pati gaļa, tikai bez ūdens,” Lielpēteris papildināja.
Jāņem vērā, ka sausajai barībai bieži vien būs pievienoti dažādu graudaugi. “Tagad ir ļoti topā bezgraudu barības. Kaut kādā ziņā tas patiešām ir labi, bet daudzas barības šos graudus aizstāj ar zirņiem, kas arī nekas ļoti labs sunim nav. Pēc būtības ir bezgraudu barība, bet nekas labāks tas nav – varbūt pat sliktāks,” stāstīja instruktors. Barības garšas izvēle ir gaumes jautājums. Nav lielas atšķirības, vai tā ir ar lasi, vistu vai liellopu.
“Suņi, tāpat kā bērni mūsdienās, ir ļoti alerģiski. Tāpēc es ieteiktu dod ļoti vienveidīgu ēdienu. Suns ir paredzēts ēst vienveidīgu ēdienu. Tās nav mocības, nevajag skatīties caur cilvēka prizmu,” skaidroja Lielpēteris. Ja saimnieks tomēr nolemj mainīt barību sunim, tas ir jādara pakāpeniski. Vispirms jānopērk neliels barības daudzums, nevis lielais maiss, lai varētu pārliecināties, vai sunim nav alerģijas.
Vaicāts, kādos gadījumos ir vērts iegādāties aktīvam sunim paredzētu barību, Lielpēteris norādīja: “Principā parastam mājas sunim aktīva suņa barība nav nepieciešama. Tā ir sporta suņiem, dienesta suņiem. Parastiem mājas suņiem lielākoties ir pasīvs dzīvesveids un jādod gandrīz diētiska barība.”
Jāņem vērā, ka konservi ļoti reti sniedz pilnvērtīgu uzturu – arī uz iepakojuma virsū rakstīts, ka tas ir papildinājums sausajai barībai. “Pērkot gatavo barību, vienmēr jāievēro ražotāja noteiktās vidējās devas. Ja suns apveļas, jādod mazāk, ja svars ir puslīdz nemainīgs, tad viss ir kārtībā. Vēl jāatceras, kas sunim 24 stundas diennaktī jābūt pieejai dzeramajam ūdenim,” atgādināja kinologs.
