Novecojošā Putina ielenkumā jau prāto, kas viņu nomainīs. Par iespēju iekļūt prezidenta amatā sacenšas tuvākie līdzstrādnieki: saņemot oficiālā pēcteča statusu – no viņa paša.
Putins vairs nepozē ar kailām krūtīm, bet arvien vairāk klibo, turoties pie galda un sēžot parādē kā vecmāmiņa zem segas.
Krievijā pieaug diskusijas par to, kurš nomainīs novecojošo diktatoru. Viņš labprātāk dotos pasaulē savas slavas virsotnē. Bet šiem sapņiem nebija lemts piepildīties ukraiņu dēļ, kuri Putinu atmaskoja kā zaudētāju un te vairs nav ko labot. Tas viņam un Krievijas elitei sajauca visas kārtis.
Viņi saka, ka diktators sapņoja par dinastisku varas nodošanu savai jaunākajai meitai Jekaterinai Tihonovai. Tai, kura visu mūžu nopietni nodarbojusies ar akrobātisko rokenrolu. Viņa arī dzemdēja bērnu no baletdejotāja vārdā Zelenskis. Tagad viņi cenšas to piesaistīt zinātniskajai sfērai, lai nodrošinātu stabilitāti. Pats Putins pašreizējos apstākļos jau saprot, ka viņa nenoturēs varu. “Viņš ir gatavs celt tikai savu meitu. … Šeit viņa dvēsele kvēlo. Bet šie jaunieši neko smagāku par “veipu” nav cēluši. Vara Krievijā nav tāda, tā nekad netiks dota vājajiem. Parādīsies vēl trakāki. Tādi atsaldētie, tieši no Bučas, kuri ir gatavi nogalināt un nebaidās mirt,” stāsta Marks Feigins, žurnālists un Kremļa opozīcijas politiķis.
Par Putina svētību kāpšanai tronī ēdas viņa uzticības personas. Dmitrijs Medvedevs, kura nežēlīgie tvīti ukraiņiem un Rietumiem bieži tiek skaidroti ar to, ka sak’, tas viņam no pārmērīgas pieķeršanās pudelei.
Aizsardzības ministrs Šoigu ir nogājis no distances, jo Krievijas armija ir apkaunojusi sevi Ukrainā. FSB vadītājs Patruševs ir pat vecāks par Putinu un mēģina Politbirojā ieslidināt savu dēlu kā kandidātu. Joprojām ļoti nepublisks ir Jurijs Kovaļčuks, mediju holdinga īpašnieks un, kā runā, tagad Putina tuvākais draugs. Taču pagaidām visveiksmīgāk rosās Sergejs Kirijenko. Divu Krievijas defoltu autors, bijušais premjerministrs ar iesauku “Kinder Surprise”, viņš joprojām sevi pozicionē kā Putina krīzes menedžeri.
Paspējis viņam pietuvoties, Kirijenko vada Kremļa iekšpolitisko bloku un pat paplašināja savu pilnvaru loku. Tagad viņš pārrauga pašpasludinātās republikas Donbasā un okupētos reģionus Ukrainas dienvidos.
“Šobrīd visticamākais pēctecis ir Kirijenko kungs. Viņš ir ietekmīgākā klana ap Putinu pārstāvis. Šo klanu vada Jurijs Kovaļčuks, cilvēks, kuram, iespējams, bija galvenā loma kara sākšanā pret Ukrainu. Nu, lūk, Kirijenko, perspektīvākais menedžeris, ko viņi virzīs uz priekšu,” saka Krievijas opozīicionārs Iļja Ponomarjovs.
Pašiem krieviem viedokli neviens, protams, neprasa. Kam iet likt ķeksīti, to pamudinās TV, jo Krievijā jau sen nav valsts politikas. Un visi šie cilvēki plašākai sabiedrībai joprojām ir nezināmi.
“Formāli, saskaņā ar konstitūciju premjeram Mišustinam vajadzētu būt valdības vadītājam. Un, ja kaut kas notiek ar Putinu, trīs mēnešus pirms vēlēšanām, tam jābūt Mišustinam. Starp citu, viņš izskatās pēc kompromisa figūras. Kāpēc nē? Viņš nav Kadirovs, vai ne? Būs Mišustins, un tad mēs skaidrosim, kurš šeit ir galvenais, ”piebilst Feigins.
Tajā pašā laikā, dīvainā kārtā, visi šie zirnekļi burkā saprot, ka bez Putina viņiem nekas labs nespīdēs. Tāpēc diez vai ir vērts cerēt uz galma apvērsumu Krievijā. Tāpat kā tas, ka vara pēkšņi sabrūk un pāriet kādam no pašreizējiem opozicionāriem. Paradoksāli, bet pozitīvām pārmaiņām Krievijai būs iespēja tikai pilnīgas militāras sakāves Ukrainā gadījumā.
“Visticamāk, Krieviju vadīs tas, uz kuru norādīs Zelenska kungs. Jo tagad pašas Krievijas Federācijas iekšienē nav leģitimitātes avota. Ja neiejauksies, tad viss var notikt. Varbūt Girkina kungs, varbūt Patruševa kungs,” saka opozicionārs.
Ja graujošas sakāves vietā Krievijai izdosies ievilkt Ukrainu sarunu procesā, tad personīgo Putinu vienkārši nomainīs kāds no kolektīvā Putina. Un tas turpinās gan ukraiņu, gan pašu krievu ciešanas.
