Kopš kara sākuma mediji biežāk atspoguļojuši iespējamos savstarpējos konfliktus starp dažādām Krievijas spēka struktūru organizācijām, bet mazāk zinām par iekšējās konkurences cīņām katrā atsevišķā iestādē. Tas gan nav nekas neparasts, jo stāsti par to, ka katra karavīra mērķis ir kļūt par ģenerāli, bet Krievijā katrs ģenerālis vienmēr cenšas kļūt arī par ”svarīgāko” ģenerāli, vienmēr bijuši aizraujoša lasāmviela.
Krievijā šis ”svarīgums” vienmēr saistījies ar būtisku ietekmi ļoti plašā spektrā, jo būt ģenerālim, kurš vada ne vien savu divīziju, brigādi, vai citu vienību ar žogu ierobežotā teritorijā, nav tas pats, kas būt par Militārā apgabala vadītāju vai Armijas komandieri, kura pakļautībā un pārziņā ir ne vien iežogotās armijas daļas, bet arī milzu teritorijas ar visu to saimniecisko potenciālu.
Trīs tiešsaistes izdevuma Ura.ru darbinieki, divi esošie un viens bijušais, pastāstīja medijam ”Projekt”, kā žurnālisti popularizēja ģenerālpulkvedi Aleksandru Lapinu, kurš līdz šī gada novembrim bija Centrālā militārā apgabala komandieris.
Saskaņā ar vienu no “Projekt” avotiem kara sākumā publikācijā Ura.ru bija “bloks uz negatīvo” attiecībā uz Aizsardzības ministriju un Centrālā militārā apgabala vadību. Bet pēc tam, kad Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs kritizēja Lapina rīcību frontē, izdevuma vadītājs Mihails Vjugins uzdeva veselai nodaļai izstrādāt plānu ģenerāļa tēla atbalstam.
Vjugins redakcijai teicis, ka “viens no Aizsardzības ministrijas torņiem” viņam pasūtīja PR kampaņu, kā arī solīja izmaksāt prēmijas visiem tajā iesaistītajiem žurnālistiem.
“Projekt” rīcībā nonāca plāns Lapina ikdienas informatīvajam atbalstam. Izdevums norāda, ka tā galvenais vēstījums ir tāds, ka “ģenerālis gribēja glābt karavīru dzīvības, pretējā gadījumā viņš izcīnītu tikai uzvaras”. Jo īpaši šajā plānā ir arī atzīmēts, ka Hersonas pamešana ir labas gribas žests.
Kopumā Ura.Ru publicēja vismaz 35 pasūtījuma materiālus par ģenerāli Lapinu. Piemēram, oktobra sākumā žurnālisti katru dienu publicēja vairākus pēc pasūtījuma veidotus rakstus. Tos pārpublicēja lielākie Telegram kanāli, piemēram, Pul No. 3 (Komsomoļskaja Pravda žurnālista Dmitrija Smirnova kanāls), Brief un Ribarj.
Kā žurnālistiem stāstīja bijušie un esošie Ura.ru darbinieki, darbību koordinēšanai tika izveidotas atsevišķas tērzēšanas sarunas ar lielu Telegram kanālu administratoriem. Viņi publicēja slavinošus rakstus par Lapinu, kurus vajadzēja izplatīt.
Par šo darbu Ura.ru žurnālisti tiešām saņēma prēmijas – pusotru mēnešalgu. Pēc cita izdevuma sarunu biedra teiktā, prēmija sasniedza desmit tūkstošus rubļu.
