Krievija nevar precīzi vadīt raķetes karā ar Ukrainu satelītnavigācijas sistēmas GLONASS nepilnību dēļ . Sarunā ar ekspertiem šīs tehnoloģijas trūkumus atklāja Bloomberg
Vēl pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados PSRS palaida orbītā 24 satelītus, lai pozicionēšanas, navigācijas un laika noteikšanas sistēma ar nosaukumu GLONASS konkurētu ar Pentagona kontrolēto ASV tehnoloģiju GPS. Šis satelītu grupējums Krievijai bija noderīgs kara ar Ukrainu laikā, kad ASV atņēma okupantiem pieeju tās militārā līmeņa satelītnavigācijai. Tajā pašā laikā GLONASS ir mazāk precīzs nekā GPS un ir ļoti novecojis, lai gan krievi regulāri atjaunināja savus satelītus.
Kreigs Robertss, Sidnejas Jaundienvidvelsas Universitātes Civilās un vides inženierzinātņu skolas vecākais pasniedzējs, savā pētījumā salīdzināja GLONASS ar amerikāņu GPS, Eiropas Galileo un ķīniešu BeiDou un atklāja, ka Krievijas sistēma būtiski atpaliek no saviem konkurentiem. Kā izrādījās, tajā ir zemākās kvalitātes zemes vadības stacijas un kosmosa atompulksteņi, kas samazina mērījumu precizitāti.
“Visi zina, ka GLONASS ir vissliktākā sistēma. Ja es mērīšu atrašanās vietu, izmantojot visus četrus grupējumus, lai apstrādātu vienus un tos pašus datus, tad GLONASS būs pašā apakšā,” apgalvo zinātnieks.
Saskaņā ar Vašingtonas Demokrātiju aizsardzības pētniecības institūta fonda Krievijas programmas direktora vietnieka Džona Hārdija teikto, GLONASS kļūda ir aptuveni 10 metri. Tā ir pietiekami liela atšķirība, kas var novest pie mērķa netrāpīšanas un nesagraušanas. Pat ja Krievija nākotnē var uzlabot savu navigācijas sistēmu, tās neprecizitāte šobrīd ievērojami samazina tās kaujas efektivitāti.
Kā aģentūrai pastāstīja Brūss Makklintoks, RAND Corp. vecākais politikas pētnieks un Kosmosa uzņēmuma iniciatīvas vadītājs, GLONASS signāli ir mazāk uzticami un precīzi, lai mērķētu uz ieročiem, tāpēc Krievijas militārā vadība izvēlējās citu ceļu – izveidoja bumbas, kas sver 1500 kg.. Tādējādi viņi cenšas kompensēt trāpījuma kļūdu ar lielu jaudu.
“Viens no iemesliem, kāpēc krieviem ir jābūvē tik liela bumba, ir viņu nespēja iegūt precīzu munīciju,” skaidroja eksperts.
Krievija arī izmanto mazāk drošus komerciāla līmeņa GPS signālus, lai uzbruktu civilajiem mērķiem Ukrainā. Pēc Džeimstaunas fonda vecākā zinātniskā līdzstrādnieka Pāvela Luzina teiktā, visas Krievijas ieroču sistēmas izmanto mikroshēmas, kas apvieno GLONASS un GPS signālus.
“Tas ir pietiekami, lai uzbruktu lieliem stacionāriem mērķiem, piemēram, dzīvojamām ēkām, slimnīcām, spēkstacijām, tirdzniecības centriem un ostām,” viņš piebilda.
Krievija turpina modernizēt savu satelītnavigāciju un augustā ar raķetes palīdzību orbītā palaida satelītu Glonass-K2. Kā raksta Krievijas mediji, ierīcei vajadzētu kalpot 10 gadus un nodrošināt precizitāti, kas ir mazāka par 30 cm. Šis ir pirmais satelītu tīkla atjauninājums pēc ilgāka laika, un kopumā viņi plāno tērēt programmai aptuveni 5 miljardus dolāru.
Pāvels Luzins atzīmēja, ka vairāk nekā puse no Krievijas orbītā esošajiem satelītiem jau ir novecojuši, un arī daudzi citi tuvojas sava lietderīgās lietošanas laika beigām, tāpēc, lai sistēma pilnībā darbotos, līdz desmitgades beigām būs nepieciešami 20 jauni kosmosa kuģi. Bet krievi var ražot un nosūtīt kosmosā ne vairāk kā divus satelītus gadā, jo sankciju dēļ viņiem trūkst elektronikas.
“Viņu lielākā problēma ir esošās sistēmas saglabāšana,” saka pētnieks.
Kamēr Krievija cenšas pārvarēt GLONASS nepilnības, Ukraina jau tagad bauda uzticamāku militārā līmeņa GPS tehnoloģiju, pateicoties piekļuves kodiem no ASV. Tas ļauj izmantot īpaši precīzas ieroču sistēmas, piemēram, Himars raķešu palaišanas iekārtas, un veikt būtiskus triecienus Krievijas bruņoto spēku mērķiem okupētajā teritorijā.
