Kremļa uzsāktais karš pret Ukrainu noved pie civiliedzīvotāju nāves abās pusēs
Jaungada vakarā, 29.decembrī, notikušajā Krievijas raķešu triecienā Kijivai upuru skaits pieaudzis līdz 30.
3. janvāra rītā slimnīcas gultā mira vēl viens cietušais. Plašsaziņas līdzekļi par to ziņoja, atsaucoties uz Kijivas pilsētas militāro pārvaldi.
Arī trešdien Belgoroda un anektētā Sevastopole tika pakļautas turpmākiem raķešu uzbrukumiem. Par upuriem informācijas nebija.
Saskaņā ar Ukrainas varas iestāžu paziņojumu 29.decembrī Krievijas militārpersonas veica lielāko visaptverošo triecienu kopš Kremļa militārās agresijas sākuma pret kaimiņvalsti. Pēc Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zaļužnija teiktā, pa Ukrainas teritoriju tika palaistas 158 raķetes un bezpilota lidaparāti. Kopumā gāja bojā vismaz 40 cilvēki.
Kā teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, “Krievija būs atbildīga par katru atņemto dzīvību.”
Lielākā daļa ANO Drošības padomes locekļu, tostarp ASV, Francija un Lielbritānija, nosodīja uzbrukumu Ukrainai.
“Miera vietā Putins nolēma svinēt šos svētkus un sagaidīt Jauno gadu ar bezprecedenta skaitu bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumiem citai ANO dalībvalstij,” sacīja ASV sūtņa padomnieks Džons Kellijs.
Tajā pašā laikā Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja Ukrainas civiliedzīvotāju zaudējumus saistīja ar Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas darbībām.
Atgādinām, ka 30.decembrī notika visspēcīgākā Belgorodas apšaude visā Krievijas kara pret Ukrainu laikā. Rezultātā, pēc Maskavas datiem, gāja bojā 25 cilvēki. Vairāk nekā 100 cilvēki tika ievainoti.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušajā pirmdienā solīja, ka Ukrainas uzbrukums Belgorodai “nepaliks nesodīts”. Tam sekoja triecieni Ukrainai, kas izraisīja Kijivas atbildes pasākumus. Un līdz šim nāvējošajam galda tenisam nav redzams gals.
Banālai Putina atriebībai ar to nav nekāda sakara, uzskata Lietišķo politisko pētījumu centra ”Penta” vadītājs Vladimirs Fesenko. Viņaprāt, šo versiju atspēko vairāki fakti.
“Pirms dažiem mēnešiem militārie eksperti prognozēja, ka Krievija uzkrāj raķetes uzbrukumiem Ukrainai. Pagājušajā gadā masīvi raķešu uzbrukumi sākās oktobra vidū, un Kijivai uzbruka Jaungada vakarā. Tātad nekas principiāli jauns. Tiesa, tagad vairāk tiek izmantoti “Kinžali” un “Kalibri”, turklāt palielinājies arī uzbrukumu ilgums – līdz 5 stundām. Manuprāt, Krievijas armija nosaka pretgaisa aizsardzības sistēmu atrašanās vietu, lai mēģinātu tās apiet pa sarežģītām trajektorijām. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma ir kļuvusi jaudīgāka”.
Iespējams, Kremlis ir paātrinājis triecienu datumu saistībā ar Ukrainas uzbrukumu Belgorodai, pieļāva Vladimirs Fesenko. Taču viņš nešaubās, ka bija plānota virkne līdzīgu uzbrukumu: “Tas nav dēļ konkrētiem iemesliem. Ar šādu uzbrukumu palīdzību tiek sasniegti vairāki mērķi. Acīmredzot galvenais ir politisks un psiholoģisks: demoralizēt Ukrainas lielo pilsētu iedzīvotājus, tostarp ņemot vērā kara noguruma faktoru un tā izredzes neskaidrības.
Vēl viens mērķis ir tīri militārs: ar nepārtrauktiem triecieniem noplicināt Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu, norādīja politologs: “Šķiet, ka Krievijas puse vadās no tā, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā nav daudz raķešu šādām modernām sistēmām. Taču šāds pavērsiens principā bija gaidāms, un Ukrainas Rietumu partneri palielināja raķešu piegādi. Šeit ir gan Vācija, kuras “gepardi” ir izrādījuši augstu efektivitāti pret “šahediem”, gan Japāna un Lielbritānija.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba pēc masveida Krievijas uzbrukumiem aicināja Rietumu sabiedrotos paātrināt pretgaisa aizsardzības sistēmu, kā arī tāla darbības rādiusa raķešu un dronu piegādi.
Vladimirs Fesenko domā, ka Krievijas agresīvā rīcība būs papildu stimuls Rietumiem turpināt atbalstīt Ukrainu: “ASV daudz kas būs atkarīgs no tā, cik ātri Kongresā tiks rasts kompromiss par Meksikas robežu un imigrācijas politiku. Taču retais šaubās, ka tā vai citādi tiks panākta vienošanās par kompromisa paketi. Un pēdējiem uzbrukumiem Ukrainai šeit vajadzētu spēlēt svarīgu lomu. Tātad Putins panāk pretējo tam, ko vēlas,” viņš secināja.
Iepriekš laikraksta The Washington Post redakcijas slejā tika teikts, ka labākā atbilde uz pēdējiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainai būtu kompromiss starp Kongresu un Balto namu.
”Putins vienmēr rīkojas atbilstoši situācijai”, atzīmēja laikraksta ”Ježednevnij žurnal” galvenais redaktors Aleksandrs Riklins . Viņam šķiet, ka tieši ar to ir izskaidrojama pašreizējā eskalācija Ukrainā, kas saistīta ar šausmīgo pilsētu apšaudīšanu, kas noved pie liela skaita nāves gadījumu.
“Jaunākā Ukrainas apšaude, cita starpā, ir atbilde Belgorodai,” viņš saka. – Jo Putins nevar pieļaut, ka šāda veida stāsts paliek bez atbildes. Viņam nav žēl ne savu, ne citu cilvēku. Šiem uzbrukumiem nav militāras vajadzības. Vidusmēra normālam cilvēkam ir grūti saprast Kremļa loģiku. Jebkurā gadījumā tas noved pie parasto cilvēku ciešanām un nāves”.
Turklāt Putinam ir ļoti svarīgi parādīt tautai vismaz dažus panākumus priekšvēlēšanu laikā, argumentē Aleksandrs Riklins: “Acīmredzot eskalācija turpināsies līdz Putina vēlēšanām. Es nezinu, kas notiks tālāk. Mēs pastāvīgi saņemam signālus, ka valsts augstākā vadība it kā ir gatava miera sarunām ar noteiktiem nosacījumiem. Bet man šķiet, ka tas viss nav nekā vērts. Pirmkārt, tāpēc, ka Krievijas nosacījumi Kijivai un, protams, visai Ukrainas tautai ir pilnīgi nepieņemami.
Un šķiet, ka apšaudes intensitāte kompensē Krievijas armijas panākumu trūkumu frontē, apgalvo žurnālists. “Ko tieši krievu karavīri ir sasnieguši gandrīz divu kara gadu laikā? Zibenskars Kijivā neizdevās. Viņi pat nesasniedza Luhanskas un Doņeckas apgabalu administratīvās robežas. Nav ko parādīt. Protams, Kremļa propaganda neatzīst to, ko visa pasaule jau sen zina: ka Krievija vēršas pret dzīvojamiem rajoniem un civiliedzīvotājiem. Atliek tikai melot un izvairīties. Bet tas darbojas ļoti šauram sabiedrības segmentam,” viņš secināja.
Situāciju ar Belgorodu Kremļa propaganda var interpretēt par labu Vladimiram Putinam, savukārt saka Andrejs Koļesņikovs, Kārnegi Starptautiskā miera fonda vecākais līdzstrādnieks. Viņaprāt, tas tiks pasniegts kā “piespiešana” Krievijai turpināt tā dēvēto speciālo operāciju.
“Kā pats Putins definēja, tie ir “teroristu uzbrukumi”, precizēja Koļesņikovs. “Un, ja tas tā ir, tas nozīmē, ka mēs nevaram piekāpties.” Protams, apšaude pirms Jaunā gada un tūlīt pēc tā bija atbilde vispirms uz Feodosijā iznīcināto lielo desantkuģi ”Novočerkassk”, bet pēc tam uz uzbrukumu Belgorodai. Patiesībā tas vienmēr ir bijis šādi. Es nedomāju, ka tā ir stratēģiska līnija, drīzāk taktiska atbilde.
Cita lieta, ka ar šīm apšaudēm – vismaz uz brīdi – Putinam nav jēgas runāt par tiltu celšanu saistībā ar iespējamām sarunām par pamieru, uzsvēra Andrejs Koļesņikovs. Vārdu sakot, strupceļš, kuru, diemžēl, visticamāk pavadīs liels skaits civiliedzīvotāju nāves.
