Pasaule jau sen apzinās katastrofālo kaitējumu, ko plastmasa nodara videi, taču joprojām nav atbilstošu pasākumu, lai cīnītos pret šo postu. Pēc ekspertu domām, pasaulē ik gadu tiek izmantoti 4-5 triljoni plastmasas maisiņu. Bet tā ir tikai daļa no cilvēces ražotās plastmasas. Saskaņā ar ANO datiem katru gadu pasaules okeānos nonāk miljoniem tonnu plastmasas. Zinātnieki to atklājuši gandrīz visu dzīvo radību orgānos, tostarp dzeramajā ūdenī. Eksperti prognozē, ka līdz 2050. gadam okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju.
Tomēr ne tikai peļņas alkas, bet arī cilvēka inerce un stulbums joprojām ir stiprāki par pašsaglabāšanās sajūtu. Par to jo īpaši liecina jaunākā publikācija ietekmīgajā amerikāņu medijā The New York Times, kas vēsta, kā Kalifornijas plastmasas maisiņu ražotāji apmānījuši likumdevējus. Brīnumainā kārtā plastmasas maisiņu aizliegums ir palielinājis to izmantošanu.
2014. gada vasarā Kalifornija kļuva par pirmo štatu, kas aizliedza vienreiz lietojamos plastmasas maisiņus. Ražotāji nopūtās un piedāvāja savu “risinājumu”: izgatavot biezākus maisiņus no pārstrādātās plastmasas un pārdot tos kasē par 10 centiem. Teorētiski amerikāņiem, samaksājušiem naudu par biezo maisu, vajadzēja to izmantot atkārtoti, bet nē. Viņi par to pat nedomāja.
Likuma pieņemšanas gadā Kalifornijā tika izmesti 157 tūkstoši tonnu plastmasas maisiņu, līdz 2022. gadam izmesto maisiņu skaits pieauga par 47% līdz 231 tūkstotim tonnu. Kalifornieši somas neuztvēra kā atkārtoti lietojamas un iegādājās tās lielos daudzumos.
Tāpēc Kalifornija tagad vēlas pieņemt citu likumu. Tā mērķis ir pakāpeniski atteikties no vienreizējās lietošanas plastmasas, palielinot ražotāja atbildību, kas novirza atkritumu apglabāšanas slogu no patērētājiem uz uzņēmumiem, kas ražo produktus, kas ietekmē vidi..
Acīmredzot situāciju var glābt tikai likumdošanas aizliegums izmantot jebkādu plastmasu, kā tas tiek darīts Āfrikas Ruandā, Kenijā vai Latīņamerikas Čīlē, kur pat parādīšanās uz ielas ar plastmasas maisiņu var saņemt cietumsodu.
